Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss pazemo zemniekus, vai tieši otrādi - palīdz mazajiem un vidējiem zemniekiem konkurences cīņā? Vai jāievieš vienādi principi pensiju un pabalstu noteikšanai visā ES? Un kam beigu beigās pieder Krima? Uz šādiem jautājumiem, gan latviešu gan – vienā gadījumā – bulgāru valodā, politiķiem, kuri cer iekļūt Eiropas Parlamentā (EP), nācās atbildēt "Delfi" rīkotā EP vēlēšanu raidījumu cikla "Nākamais, lūdzu!" noslēdzošajās debatēs.

*Kam pieder Krima – bulgāru valodā.

Politiķi piedalīties debatēs bija aicināti atbilstoši Centrālajā vēlēšanu komisijā izlozētajiem kārtas numuriem. 6. jūnijā debatēs piedalījās piecu sarakstu līderi – Elīna Pinto ("PROGRESĪVIE"), Jūlija Stepaņenko ("SUVERĒNĀ VARA"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Valdis Dombrovskis (Jaunā VIENOTĪBA) un Ņikita Piņins (politiskā partija "Stabilitātei!")

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Individuālie jautājumi kandidātiem:

01:58 Iepriekš intervijā "Stabilitātei!" politiķi atteicās definēt savu nostāju pret Krievijas karu pret Ukrainu. Arī tagad Piņins atturējās no precizējumiem, sakot, ka likums nosaka tikai vienu pareizo viedokli. Viņš arī centās piesaukt ASV karu Irākā un Dienvidslāvijas bombardēšanu, gan nepaskaidrojot, kāds tam sakars ar Ukrainu. Krieviju par agresoru viņš tā arī nenosauca.

05:08 Dombrovskim tika jautāts, vai sliktās ziņas par "Rail Baltica", Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla dienesta pārbaudi un nodokļu reformu netiek pietaupītas uz pēcvēlēšanu laiku. Uz to politiķis atbildēja, ka "Jaunā Vienotība" nekad neesot vairījusies uzņemties atbildību par valsti grūtos brīžos, bet šobrīd viņš neesot valdības loceklis, tāpēc nevarot detalizēti komentēt dažādu jautājumu virzību.

07:52 Rokpelnis pēc uzstājīgākas tincināšanas tomēr atklāja, kurā EP grupā ZZS varētu strādāt ievēlēšanas gadījumā. Esot jāsagaida vēlēšanu rezultāts, lai varētu redzēt, kādi rezultāti būs "radniecīgajām partijām" no Baltijas jūras reģiona valstīm. Pēc vairākkārtējas pārjautāšanas viņš tomēr kā iespējamos sadarbības virzienu nosauca liberāļus "Renew Europe" vai centriski konservatīvo Eiropas Tautas partiju.

09:57 Uz žurnālistes jautājumu, vai Stepaņenko Valsts drošības dienestam jau ir sniegusi skaidrojumus par iepriekš citā raidījumā pausto, ka Krievijas un Ukrainas karu uzsāka abas valstis, kandidāte pārmeta žurnālistei, ka tā cenšoties "izsist viņu no līdzsvara". Uz jautājumu pēc būtības viņa tā arī neatbildēja, bet atkārtoti uzsvēra, ka esot "par mieru". Viņa arī pamanījās pārmest žurnālistei vēlmi sākt karu un Krieviju par agresoru tā arī nenosauca.

13:48 Pinto vairījās no konkrētas atbildes uz jautājumu, kuru no EK komisāra portfeļiem būtu jāpārveido par aizsardzības komisāra amatu kā to piedāvā "Progresīvie". Viņa uzskatot, ka EK jābūt daudz elastīgākai un jāpārveido daudzi portfeļi.

Diskusija par labklājību un pabalstiem:

18:09 Politiķiem tika dota iespēja brīvi diskutēt par vienotu kritēriju noteikšanu visā ES pensijām un pabalstiem un kā to finansēt? Stepaņenko nosauca to par savu "pirmo prioritāti" un pārmeta "Vienotībai", ka tā ko līdzīgu solījusi jau iepriekš, bet nav pildījusi. Dombrovskis atbildēja, ka ES pie šādiem jautājumiem jau strādā un kā piemēru minēja garantētā minimālā ienākuma reformu, ko Latvija īstenojot kontekstā ar ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu. Viņš gan atgādināja, ka pabalstus un citas sociālās izmaksas ES nesedz, tādēļ jārēķinās ar Latvijas budžeta reālajām iespējām. "Ne visi šeit to saprot," viņš pārmeta konkurentiem. Pinto tikmēr aicināja pārdalīt resursus, lai noteiktu cieņpilnu vecuma pensiju. Rokpelnis savukārt atzina, ka tuvākajā laikā "netiksim pie pensijām kā Luksemburgā", bet piekrita, ka visā ES jābūt vienotiem principiem – tas esot solidaritātes jautājums. Piņins, kurš diskusijā neiesaistījās, tās beigās vien noteica – ES jānodarbojas ar iekšējo un ārējo tirdzniecību, citi jautājumi jāatstāj dalībvalstīm.

Diskusija par atbalstu pierobežai:

27:17 Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sagatavoto jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas atbalsta programmas Austrumu pierobežas ekonomiskajam atbalstam un kā par to pārliecināt citus kolēģus EP, Piņins atbild – atbalstu vajagot, bet vispirms jābeidz runāt par to, ka drīz būs karš, jo šādas runas kavējot investīcijas. Rokpelnis norādīja uz aizsardzības nozari kā vietu izaugsmei, atsaucoties uz "Patria" ražotni Valmierā. "Nevis jāgatavojas karam, bet jādara viss, lai karš beigtos," viņš uzsvēra. Pinto solīja iestāties par īpašu statusu pierobežas reģioniem, kuros investoriem tiek sniegtas īpašas garantijas. Viņa arī piekrita, ka jāattīsta militārā industrija, kā arī atjaunīgā enerģija un bioloģiskā lauksaimniecība. Stepaņenko tikmēr pārmeta, ka Latvija visvairāk ciešot no ES sankcijām pret Krieviju un visstingrāk cenšoties tās ievērot, tādēļ viņas ieskatā cieš ne tikai Latgale, bet visi uzņēmēji, kuriem bizness bijis vērsts uz Krieviju. Kandidāte piedāvāja ieviest kompensācijas fondu sankciju skartajiem. Diskusijas apli noslēdza Dombrovskis, kurš piekrita, ka ES atbalsts esot nepieciešamas un arī panākams, ja pratīsim to koordinēt ar pārējā Baltijas valstīm, Poliju un Somiju – darbs pie tā jau esot sākts.

Diskusija par militāro industriju:

34:11 Kā tieši kandidāti plāno atbalstīt aizsardzības industriju, lai sargātu Latviju un palīdzētu Ukrainai? Dombrovskis pauda – šajā jomā jāiegulda daudz vairāk ES līdzekļu nekā šobrīd, bet, lai to varētu izdarīt, neatņemot naudu citām jomām, būtiski jāpalielina ES kopbudžets, kas šobrīd ir tikai 1% no visas ES IKP. Pinto savukārt solīja panākt, ka militārie iepirkumi tiek koordinēti Eiropas līmenī, lai dažādām valstīm būtu vieglāk savietojama militārā tehnika, nevis jāveido 27 dažādas "karaļvastis" kā šobrīd. Rokpelnis abiem kolēģiem piekrita. Stepaņenko pati konkrētu piedāvājumu neizteica, bet konkurentiem pārmeta divkosību, jo mangāna rūdas tranzīts, kas palīdz stiprināt Krievijas militāro industriju, Latvijā joprojām nav aizliegts. Uz Dombrovska iebildi, ka tā iekļauta topošajā ES 14. sankciju paketē, viņa aizrādīja, ka aizliegumu varēja pieņemt arī Saeima. Tikmēr Piņins pauda, ka, ja kopā izdosies panākt mieru, nebūs nepieciešams ieguldīt militārajā industrijā. Tas raisīja aizrādījumu no Rokpeļņa, ka "vajag pamācīties vēsturi", proti, miers būs iluzors, kamēr Krievija nebūs pilnībā sakauta un nolikta uz ceļiem, un to var izdarīt tikai ar spēku.

Savstarpējie jautājumi:

43:12 Pinto ar jautājumu vērsās pie Stepaņenko, norādot, ka vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā Vladimira Putina režīms bijis bēdīgi slavens ar sieviešu tiesību ierobežošanu, un jautāja, vai Stepaņenko šajos jautājumos domas joprojām sakrīt ar Putina domām? Stepaņenko atbildēja ar pretjautājumu: "Gribētu zināt jūsu domas par sieviešu tiesībām lemt par savu ķermeni Covid-19 laikā, kad tika uzspiesta vakcinācija."

47:07 Pati Stepaņenko jautājumu vērsa pret Rokpelni kā valdošās koalīcijas pārstāvi – kādi tad ir plāni par nodokļu izmaiņām? Rokpelnis skaidroja – darbs pie tām vēl ir procesā, nodokļu darba grupa turpina sanāksmes, reformas mērķis būšot konkurētspējas veicināšana un nevienlīdzības mazināšana. "Ticiet vai nē, ne visa dzīve netiek pakārtota vēlēšanām!" viņš teica. Stepaņenko gan pauda skepsi par Rokpeļņa atbildi, sakot – ja jau izmaiņas tik labas, politiķi steigtu pirms tām ziņot jau pirms vēlēšanām.

50:19 Rokpelnis savā jautājumā izvēlējās ironizēt par "Stabilitātei!" aģitācijas materiāliem "bulgāru valodā", šajā valodā konkurentam pajautājot kam pieder Krima: "Кой притежава Крим?" Piņins gan atbildēt centās krieviski, ne bulgāriski, un ne pēc būtības – viņš sūdzējās, ka likumi ļaujot aģitēt "tikai bulgāru valodā", bet uz jautājumu par Krimu viņš tā arī joprojām neatbildēja.

Diskusija par dabas aizsardzību un lauksaimniecību:

53:05 Raidījuma turpinājumā līderu debašu dalībniekiem jautājumu bija sagatavojis Latvijas dabas fonds: "Nesen Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinātās izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikā, kurā lauksaimniekiem tika atceltas dabas saglabāšanas prasības (piemēram, kultūraugu rotācija, neliela zemes gabala atstāšana dabas daudzveidības saglabāšanai u.c.). Kā Jūs vērtējat šīs lauksaimniecības politikas izmaiņas? Vai nākotnē iestāsieties par šo noteikumu atcelšanu vai, tieši otrādi, šo grozījumu atbalstu? Kāpēc?" Dombrovskis skaidroja, ka izmaiņas veiktas pēc EK ierosinājuma kontekstā ar diskusijām par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Esot jāatrod veids, kā sabalansēt zaļā kursa prasības ar pārtikas cenām un lauksaimnieku ienākumiem. Stepaņenko tikmēr zaļo kursu sauca par zemnieku pazemošanu un pauda, ka viņiem papildus slogus uzlikt nedrīkstot. Pinto bija pretējās domās - viņas stingra pārliecība esot, ka dabas daudzveidība ir ilgtspējīgas lauksaimniecības pamats un tā uzskatot arī mazie un vidējie lauksaimnieki, par kuru interesēm viņa iestāšoties nākamajā EP sasaukumā. Rokpelnis pievienojās tiem, kuri ir par prasību mīkstināšanu zemniekiem, sakot, ka citādāk Latvijas lauksaimnieki zaudē konkurences cīņā, un lauksaimniecība ir jāatbalsta, jo tas ir arī drošības jautājums: "Tiklīdz notiek kaut kas slikts, pirmais, kas mums vajadzīgs – paēst." Piņins tikmēr pauda, ka galvenais esot samazināt dzīves dārdzību, un tikai pēc tam varot atgriezties pie zaļā kursa.

Diskusija par spiegošanu:

01:00:13 Vai un kas būtu jādara, lai EP būtu pasargāts no spiegošanas vai trešo valstu iejaukšanās mēģinājumiem? Piņina atbilde bija īsa – jāstiprina drošības dienesti. Rokpelnis atzina – ir bažas, ka EP iekļūs jaunas "Ždanokas", tādēļ arī vēlētājiem jābūt ļoti apdomīgiem. Viņš piedāvāja EP deputātiem ieviest tādu pašu ienākumu deklarēšanas sistēmu kā Latvijā – šajā ziņā mēs esot labais piemērs Eiropai. Pinto savukārt piedāvāja apspriest aizliegumu kandidēt uz EP tādiem cilvēkiem, kuri noliedz starptautiskus noziegumus. Viņa arī aicināja stiprināt pētniecisko žurnālistiku, kas šādus riskus palīdz izgaismot. Stepaņenko piekrita, ka vajagot lielāku caurspīdību, bet sūrojās, ka amerikāņu miljardiera Džordža Sorosa organizācija "Open society" finansējot kampaņu pret viņas "tikumības grozījumiem" tepat Latvijā, un tādām organizācijām būtu jāaizliedz iejaukties Latvijas iekšējās lietās. Uz precizējumu, vai viņa uzskata, ka Latvijā nepieciešams "ārvalstu aģentu" likums kā Krievijā, politiķe skaidri neatbildēja. Dombrovskis tikmēr piekrita, ka jāveicina caurspīdība, piemēram, liekot EP deputātiem reģistrēt savas tikšanās ar lobistiem, kā tas jau ir Eiropas Komisijā.

Diskusija par Izraēlu:

01:05:58 Kā kandidāti balsotu, ja EP tiktu skatīta rezolūcija, kas, no vienas puses, atzīst Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību pēc "Hamās" teroristu uzbrukuma, bet vienlaikus nosauc Izraēlu par agresoru, bet tās rīcību, nogalinot civiliedzīvotājus Gāzā, - par kara noziegumu? Lielākajai daļai politiķu bija grūti atbildēt, un viņi pauda, ka šādā situācijā atturētos balsot. Dombrovskis skaidroja, ka vispirms censtos šo rezolūciju labot ar grozījumiem, bet Stepaņenko aizrādīja, ka deputātiem EP būtu vairāk laika apdomāt savu balsojumu nekā TV debatēs. Pinto Tuvo Austrumu notikumus sauca par šaušalīgiem, piekrītot, ka jānosoda "Hamās" un jāatzīst Izraēlas tiesības uz aizsardzību, bet tāpat tā jāaicina uz samērīgumu atbildē. Arī Piņins teica, ka balsojumā atturētos, jo, viņaprāt, šāda rezolūcija būtu bezjēdzīga. Vienīgi Rokpelnis pauda, ka balsotu pret to, jo "nebūs miera, kamēr "Hamās" nesakaus".

Savstarpējie jautājumi:

01:09:16 Visbeidzot jautājumu konkurentam varēja uzdot Dombrovskis, kurš vērsās pie Piņina, aicinot komentēt viņa iepriekš pausto raidījumā. "Kā aizsardzība var nebūt prioritāte, ja mēs zinām, ka Krievija ir pārkārtojusies uz kara ekonomiku un tās propaganda atklāti runā par uzbrukšanu arī citām valstīm, ne tikai Ukrainai?" vaicāja Dombrovskis. Piņins pauda - ja tiks panāks miers, tad aizsardzībā ieguldīt nevajadzēs tik daudz, turklāt drošība balstoties arī uz ekonomisko labklājību. Dombrovskis piekrita, ka par ekonomikas jautājumiem, noturību un konkurētspēju neapšaubāmi ir jādomā, bet aizrādīja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā teikt, ka par aizsardzību domāsim kaut kad pēc tam, nozīmētu, ka "pēc tam" var nepienākt, tāpēc jāstrādā jau tagad.

01:12:01 Pēdējais savu jautājumu uzdeva Piņins kandidātei Pinto - viņš vaicāja, kādēļ "Progresīvie" atbalsta ES paplašināšanu un Baltkrievijas demokratizāciju, ja pašas Latvijas iedzīvotājiem trūkst naudas? Pinto atbildēja, ka stipra Eiropa ir tāda, kura neatstāj citus Krievijas ietekmes pelēkajā zonā. Piņins komentēja, ka viņam esot sajūta, ka Pinto stiprā Eiropa "neiekļauj Latviju", uz ko Pinto atcirta - Piņina "stiprā Latvija" esot bīstami tuvu Krievijai.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā pieejams šeit.

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!