Ar ko atšķiras "Latvijas Krievu savienība" no partijas "Stabilitātei!"? Uz šādu jautājumu atbildi meklējām premjerminista amata kandidātu debatēs, kurās piedalījās šo spēku līderi Miroslavs Mitrofanovs (LKS) un Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!). Kaut debatēs aicināti piedalīties un dalību apstiprinājuši bija vēl četru citu partiju premjerministra amata kandidāti, viņi doto vārdu neturēja un no dalības atteicās, vai nu vispār to nepamatojot, vai taisnojoties, ka gribot debatēt ar citiem konkurentiem.

Piedalīties premjerministra amata kandidātu debatēs aicināti tika to vēlēšanu sarakstu pārstāvji, kuru reitings Latvijas sabiedrisko mediju publicētajās socioloģiskajās aptaujās pārsniedz 2%. Ņemot vērā, ka šim kritērijam atbilst 12 saraksti, kvalitatīvu debašu norises nodrošināšanai saraksti tika sadalīti divos raidījumos atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas izlozētajiem kārtas numuriem. Tādējādi bija paredzēts, ka katrā raidījumā piedalīsies gan valdošās koalīcijas, gan Saeimas opozīcijas, gan Saeimā nepārstāvētu vai jaundibinātu politisko spēku pārstāvji. Proti 28. septembra debatēs piedalīties bija aicināti sešu sarakstu pārstāvji - saraksts 1. Jaunā VIENOTĪBA, saraksts 2. "Latvijas Krievu savienība", saraksts 3. Zaļo un Zemnieku savienība, saraksts 7. "Saskaņa" sociāldemokrātiska partija, saraksts 8. Politiskā partija "Stabilitātei!" un saraksts 11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

"Delfi" uzaicinājumus piedalīties debatēs politiķiem nosūtīja jau augusta sākumā, skaidri norādot atlases principus, un visi aicinātie savu dalību rakstveidā apstiprināja. Tomēr vēlāk politiķi sāka izvirzīt pretenzijas par to, ar kuriem konkurentiem būtu vēlama vai nepieciešama diskusija - vispirms 29. augustā "Jaunā Vienotība" paziņoja, ka nedebatēs ar Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu Lembergu, vēlāk 21. septembrī "Saskaņas" pārstāvis Zariņš sūrojās, ka tiekot nodalīts no "varas partijām". 26. septembra vakarā dalību atsauca Nacionālās apvienības kandidāts Mitrevics, savu lēmumu nekādā veidā nepaskaidrojot, un, visbeidzot, dienu pirms raidījuma arī Lembergs paziņoja, ka "īsti neredz jēgu" piedalīties debatēs.

"Delfi" uzskata, ka politiķim, kurš vēlas vadīt valsti turpmākos četrus gadus, ir pienākums turēt doto vārdu un par plānotajiem darbiem atbildēt publisku debašu formā. Politiķi nevar diktēt medijiem nosacījumus, ar kuriem konkurentiem pieļaujamas vai nepieciešamas diskusijas, jo tas ir pretrunā ar mediju neatkarības, vārda brīvības un demokrātijas principiem. Līdz ar to šajā debašu raidījumā piedalās "Latvijas Krievu savienības" premjerministra amata kandidāts Mitrofanovs un partijas "Stabilitātei!" premjerministra amata kandidāts Rosļikovs.

Debatēs Rosļikovs un Mitrofanovs atbildēja uz jautājumiem par Latvijas drošību, nodokļu politiku, enerģētiku un sociālo aizsardzību. Daudzās pozīcijās abu klātesošo politiķu viedokļi bija visnotaļ līdzīgi – ne viens ne otrs neuzskata, ka Latvijai vajadzētu palielināt militāros izdevumus, tieši otrādi. Rosļikovs piedāvāja novirzīt aizsardzības finansējumu medicīnai un izglītībai, kamēr Mitrofanovs pauda, ka ir gatavs atbalstīt tikai civilās aizsardzības tēriņu palielināšanu. Abi politiķi arī iestājās pret skolu reformu, ne tikai valodas, bet arī skolu tīkla optimizācijas jautājumā. Arī nodokļu jomā abi politiķi uzstāja, ka visaptveroša nodokļu sistēmas reforma Latvijā neesot nepieciešama, kaut Mitrofanovs aicināja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pārdalīt par labu pašvaldībām, kamēr Rosļikovs – samazināt Pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm.

Atšķirības iezīmējās politiķu nostājās par tādām specifiskām jomām kā enerģētika un aborti. Kaut abi politiķi kritizēja lēmumu no 2023. gada aizliegt iepirkt Krievijas dabasgāzi, Mitrofanovs arī pauda atbalstu idejai stiprināt Latvijas energoneatkrību būvējot atomelektrostaciju – tas esot desmit gadu laikā īstenojams projekts, ko varētu veikt kopā ar Igauniju. Rosļikovs šo ideju noraidīja, sakot, ka tas neesot reālistisks projekts, turklāt, to īstenojot būtu jāiegulda Latvijas gaisa telpas aizsardzībā, kas atkal ir militāri tēriņi, pret ko viņa partija iebilst.

Viskrasākās atšķirības starp "Latvija Krievu savienību" un "Stabilitātei!" iezīmējās jautājumā par abortiem – "Asociācija ģimene" vairākām politiskajām partijām jautājusi viedokli par dažādiem ar tās vērtībām saistītiem jautājumiem, tostarp "Vai piekrītat, ka cilvēka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža?", tomēr abas raidījumā klātesošās partijas šajā aptaujā nebija piedalījušās. Jautāts par šādu abortu aizliegumu, Rosļikovs atbildēja: "`Man kā ticīgam cilvēkam, vecticībniekam, nav pat ērti runāt par lietu, kad mēs varēsim kādam atņemt dzīvību. Bērns ir Dieva dāvana, tur citu variantu nav." Uz precizējošo jautājumu, vai abortu aizliegumu viņš attiecinātu arī uz izvarošanām vai situācijām, kad grūtniecība apdraud mātes dzīvību, Rosļikovs pārmeta raidījuma vadītājai "iešanu galējībās" un atsaucās uz ASV pieredzi, kur aborti esot iekļauti arī veselības apdrošināšanā. Tikmēr Mitrofanovs ieņēma skaidri pretēju pozīciju: "Nē, abortus aizliegt nedrīkst! Polijas piemērs ir negatīvs un kopēt šo pieredzi nav iespējams." Mitrofanovs atsaucās uz savu iepriekšējo pieredzi parlamentā, kur viņš esot rosinājis, lai pirms notiktu aborts, ārstam būtu vispirms sieviete no tā jāmēģina atrunāt. Šāda pieeja, nodrošinot sievietēm alternatīvus risinājumus, esot jāattīsta, piemēram, veicinot negribētu bērnu adopciju un sniedzot psiholoģisku palīdzību.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

"Diez vai es vai Aleksejs kļūsim par premjerministriem," jau atklājot debates, atzīst "Latvijas Krievu savienības" premjerministra amata kandidāts Miroslavs Mitrofanovs. Šobrīd par valsts izaugsmi un attīstību neesot jēgas runāt - jārunā par to, kā vienkārši izdzīvot.

"Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs ir optimistiskāks - viņš pauda ticību, ka izdosies izveidot pavisam jaunu valdību un tikt gan pie premjera krēsla, gan ministru kabineta veidošanas: “Mēs nevaram iet politiskajā cīņā, domājot, ka esam a priori opozīcijā. Tauta ir gatava pārmaiņām!” Šī arī, viņaprāt, esot galvenā atšķirība starp abām parijām.

Jautāti, vai Latvijai jāsniedz patvērums no mobilizācijas bēgošiem Krievijas iedzīvotājiem, Mitrofanovs saka, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi un opozicionāriem un žurnālistiem atbalsts jāsniedz. Rosļikovs ir viesmīlīgāks: "Absolūti katram, kuram vajadzīgs mūsu valsts atbalsts, jādod iespēja būt šeit pieņemtam un atbalstītam, tas ir obligāti."

Rosļikovs kategoriski noraida aizsardzības budžeta palielinājumu – viņaprāt, tas būtu pat jāsamazina. Rosļikovs piedāvā ietaupīt 221 miljonu eiro, kas paredzēts dalībai starptautiskajās misijās, savukārt Mitrofanovs norāda – vienīgais, ko LKS atbalstītu Saeimā, balsojot par budžetu, būtu papildu finansējums civilajai aizsardzībai..

Abu partiju programmās atrodami dāsni solījumi sociālajā, vienlaikus samazinot nodokļus. Uz jautājumu, kam prioritāri būtu jāatvēl papildu finansējums turpmāk, Mitrofanovs min izglītību, pedagogus un skolas, jo Latvijā valda liels izglītotu un motivētu cilvēku trūkums. Vienlaikus viņš iestājas pret skolu tīkla optimizāciju. Rosļikovs viņam piekrīt - svarīgi esot palielināt vienreizējos bērna piedzimšanas pabalstu un ikmēneša izmaksas, palīdzēt jauniem vecākiem “tikt pie dzīvokļu programmas”.

Abu partiju programmās ir arī vairāki piedāvājumi samazināt PVN dažādiem pakalpojumiem un precēm. Mitrofanovs pauda “pamatotas aizdomas”, ka, samazinot PVN pārtikai, iedzīvotājiem ieguvumu nebūs, jo tirdzniecības tīkli vienkārši palielinās uzcenojumu, taču to varētu risināt, ar speciālu likumu vai noslēdzot līgumu ar tirgotājiem.

“Stabilitātei” aprēķini liecinot, ka, samazinot PVN pārtikai par 5%, tās patēriņš palielināsies par 4,7%, jo brīvie līdzekļi atkal aiziešot pārtikai. Kāda tam būtu ietekme uz valsts budžetu, partija vēl neesot aprēķinājusi.

Mitrofanovs norāda, ka LKS nerosinās plašu nodokļu reformu – nepieciešams vien sadalīt vai pārdalīt IIN par labu pašvaldībām, jo veidojas nelabvēlīga situācija, ka daudzi turīgie iedzīvotāji strādā Rīgā, bet dzīvo un maksā nodokli Pierīgas novados.

Mitrofanovs uzskata, ka jāpārskata sankcijas un jāatsakās no aizlieguma pirkt Krievijas gāzi no 1.janvāra. Arī Rosļikovs uzskata, ka nav citu variantu kā turpināt pirkt gāzi pa tiešo no Krievijas, vienlaikus kritizējot ieceri par Skultes LNG būvniecību. Tāpat, viņaprāt, būtu jāmēģina atkārtot Ungārijas pieredze, kura, pretēji visām pārējām ES valstīm, vienojusies par lētas gāzes piegādēm no Krievijas.

“Lētāk, ātrāk un drošāk ir tikai viena iespēja – tikai no lielā kaimiņa,” uzskata Rosļikovs. Sarunas par atomelektrostacijas būvniecību esot “murgs un pasaka”, kam gan iebilst Mitrofanovs – LKS piedāvājot AES būvēt desmit gadu perspektīvā, visdrīzāk kopā ar Igauniju.

Uz jautājumu, kā risināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos, Rosļikovs piedāvā rindu īsināšanai valsts naudu novirzīt privātām klīnikām, savukārt Mitrofanovs uzskata, ka tas būtu risināms 5-10 gadu laikā. Tāpar kā izglītībā, arī veselības aprūpē problēmas varētu risināt ar papildu finansējumu un veiksmīgāku rindu organizēšanu.

Kandidātu viedokļi atšķiras arī abortu jautājumā. “Bērns ir dieva dāvana," uzsver Rosļikovs un, atsaucoties uz diskusijām ASV, pauž, ka aborti būtu jāaizliedz: “Tas nav Latvijas jautājums, tas ir globāls jautājums.” Mitrofanovs oponē, ka abortus aizliegt nedrīkst un pauž, ka Polijas piemērs nav veiksmīgs.

Izmantojot iespēju uzdot jautājumu konkurentam, Rosļikovs vēlējās noskaidrot, vai LKS atbalstīs Latvijas izstāšanos no NordPool biržas. Mitrofanovs pret šādu piedāvājumu bija skeptisks, jo tad Latvija nevarēšot pirkt elektrību no kaimiņvalstīm, savukārt pašiem atrauti no pasaules ražot pietiekami daudz elektrības nav iespējams.

Savukārt Mitrofanovs interesējās par “Stabilitātei!” apņemšanos “atteikties maksāt ES parādu”. Rosļikovs atsaucās uz Argentīnas piemēru, kas 2000. gadu sākumā veica “kontrolēto defoltu”, lai atteiktos no ārējiem parādiem, savukārt Mitrofanovs atzina, ka neesot dzirdējis, ka Latvija būtu parādā ES.

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!