'Delfi TV' speciālizlaidums 'Kara gads'. Pilns ieraksts

24. februārī, apritot gadam kopš Krievija uzsāka savu neprovocēto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, "Delfi TV" speciālizlaidumā "Kara gads" runājam ar Latvijas ukraiņu kopienas pārstāvjiem, augstākajām par valsts drošību atbildīgajām amatpersonām, militārajiem un ārlietu ekspertiem.

"Lielākais mediju izaicinājums 2023. gadā – tā ir atbildība saturam par Ukrainu veltīt augstas pozīcijas ziņu pārraižu sākumā, nevis ļaut šim saturam nogrimt. Mūsu atbildība ir vēstīt par ukraiņu pieredzēto, jo tieši šajos stāstos parādās Krievijas ļaunuma seja. Tieši tas mums – gan medijiem, gan auditorijai – atgādina, kas ir tā brīvība, par kuru arī mūsu vietā šobrīd cīnās Ukraina." norāda "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.

Par to, kā Ukrainai izdevies veiksmīgi turēties pretī šķietamajai militārajai lielvalstij, vai Rietumvalstu atbalsts Ukrainai ir pietiekams, un, protams, kā karš ietekmējis Latvijas drošību – par to "Delfi TV" speciālizlaidumā "Kara gads".

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Saruna ar Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem
Žurnāliste Olga Dragiļeva dod vārdu ukraiņiem, kuru mājas šobrīd ir Latvijā, bet kuru tuvinieki turpina dzīvot kara plosītajā dzimtenē. Sarunā piedalās bērnu ārste Dana Isarova, Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāja Jana Streļeca, mūziķe un dziesmu autore Katrīna Gupalo, mūzikas producents, komponists Edgars Vilcāns, un kafejnīcas "Borščs" administratore Irina Pasečnaja, kura kopā ar ģimeni pērn martā pameta savas mājas Harkivā un patvērumu atrada Latvijā. Viesi dalās pārdomās un secinājumos gan par aizvadīto gadu, gan pārmaiņu laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valstī.

Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu
Žurnālists Ansis Īvāns ar Slaidiņu apspriež kara gaitu gada garumā – svarīgākos "lūzuma" brīžus, kas izmainīja militāro situāciju frontē, ļaujot Ukrainas aizstāvjiem pāriet pretuzbrukumā.

Kā karš Ukrainā izmainīja Latvijas sabiedrību un politiku
Žurnāliste Alina Lastovska pievēršas izmaiņām Latvijas sabiedrībā un politikā, kā arī dažādām likumdošanas iniciatīvām, kuras veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Sarunā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) un Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Saruna ar Krimas tatāru politisko līderi Refatu Čubarovu
Studijā atgriežas Olga Dragiļeva – pārraidām žurnālistes sarunu ar Krimas tatāru Medžlisa jeb tautas kongresa līderi Refatu Čubarovu. Tajā pievēršamies gan galvenajiem secinājumiem kopš 2014. gada, gan mācībām, kas gūtas aizvadītajā gadā, gan arī runājam par to, kas darāms tuvākajā laikā, lai Ukrainu pilnībā atbrīvotu no okupācijas.

Kas gada laikā mainījies pasaules attieksmē pret Krieviju un Ukrainu
Žurnālists Andris Auzāns sarunājas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), kurš raidījumam pieslēdzas attālināti no Ņujorkas, ASV, kur piedalās ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas īpašajā sesijā par Ukrainu. Sarunā piedalās arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie), kuri dalās pārdomās par to, kas gada laikā mainījies Rietumvalstu attieksmē pret Krieviju un jautājumā par militārās palīdzības sniegšanu un atbalstu Ukrainai.

Latvijas mākslinieku un kultūras darbinieku nepagurstošais atbalsts Ukrainai
Pārraidām žurnālistes Monikas Cālītes sarunu ar mūziķi Ralfu Eilandu un režisori Ingu Tropu, kuri sniedz ieskatu Latvijas mākslinieku un kultūras darbinieku nepagurstošajā darbībā par labu Ukrainai. Eilands ir viens no koncerta "Ukrainas brīvībai" rīkotājiem, kas 25. februārī notiek Rīgas Kongresu namā. Savukārt Tropa ir labdarības koncerta "Veltījums Ukrainai" režisore – šis koncerts 24. februāra vakarā izskan atjaunotajā Rīgas cirka arēnā.

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu sākās jau 2014. gadā ar Krimas aneksiju un centieniem sagrābt varu valsts austrumu apgabalos, kas gan izdevās tikai daļēji, izveidojot tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas". Pilna mēroga iebrukumu, cenšoties sagrābt savā varā visu Ukrainu, Krievija uzsāka 2022. gada 24. februārī, bet pēc sākotnējiem panākumiem, tā bijusi spiesta atkāpties gan no Kijivas, gan Hersonas, gan Harkivas apgabala.