10 gados izgāzušies visi 35 mēģinājumi rīkot referendumu; Ēlerte: vaina idejās, ne likumā

"Atšķirībā no Veimāras republikas, kur Hitlers nāca pie varas demokrātiskā ceļā, šobrīd Latvijā nav iespējams vairs rīkot referendumu par to, ka tiktu atcelta demokrātija vai tiktu likvidēta Latvija kā tiesiska vai nacionāla valsts," tā raidījumā "Kāpēc", aizstāvot pēc divvalodības referenduma pieņemtos likuma grozījumus, izteicās Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte (JV). Žurnālists Aleksejs Dunda gan iebilda, ka desmit gados kopš referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai visi mēģinājumi sarīkot referendumus bijuši neveiksmīgi. "Visi par to, ka Hitleram jābūt?" viņš retoriski vaicāja.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notika 2012. gada 18. februārī. Kaut šis ierosinājums tika pārliecinoši noraidīts, tā paša gada novembrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas būtiski palielināja slieksni, kas referenduma iniciatoriem jāsasniedz, lai tiktu organizēta tautas nobalsošana. Proti, saskaņā ar jauno likumu, referenduma ierosināšanas pirmajā posmā tā organizatoriem pašu spēkiem jāsavāc 30 000 parakstu. Ja tas izdodas, Centrālā vēlēšanu komisija organizē otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā tiktu savākti 10% jeb apmēram 150 000 vēlētāju parakstu. Tikai, ja tas izdodas, tiek rīkota tautas nobalsošana.

Ēlerte raidījumā pauda, ka pēc divvalodības referenduma likumā ticis definēts princips, ka “demokrātijai ir tiesības un pienākums sevi aizstāvēt”. Viņa atgādināja, ka savulaik Vācijas Veimāras republikā Ādolfa Hitlera vadītie nacisti nāca pie varas demokrātiskā ceļā, savukārt Latvijā, pateicoties šiem likuma grozījumiem, tas nebūtu iespējams.

Žurnālists Dunda gan norādīja, ka kopš 2012. gada Latvijā bijuši 35 mēģinājumi rosināt referendumus par dažādiem jautājumiem, piemēram, par Saeimas atlaišanu, tomēr nevienā no šiem gadījumiem nepieciešamo parakstu skaitu, lai rīkotu tautas nobalsošanu, savākt nav izdevies. “Visi par to, ka Hitleram jābūt?” viņš retoriski vaicāja Ēlertei.

Ēlerte to nodēvēja par demagoģiju, norādot, ka, ja nevar savākt pietiekami parakstu, vainīgs esot nevis likums, bet gan tas, ka ideja, par ko tiek vākti paraksti, neesot gana aktuāla. Viņa gan atzina, ka jautājums “par tādu vai savādāku referenduma slieksni – tas ir atvērts diskusijai” un pieļāva tā izskatīšanu, tomēr, jautāta, vai aicinās Valsts prezidentu rosināt šādus likuma grozījumus, Ēlerte atbildēja noliedzoši. “Tad ir jāiziet cauri un jāapskatās, kādas ir bijušas šīs iniciatīvas, kuras nav vinnējušas, un varbūt tomēr tā problēma ir bijusi tajā, ka tās nav bijušas pietiekami pievilcīgas pietiekami lielam cilvēku skaitam, nevis vainīgs ir bijis referendumu likums,” savu pārliecību pauda prezidenta padomniece.

Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.