Ar Ukrainas iedzīvotājiem saistītu noziegumu ir maz, taču sakāpinātu emociju dēļ tie gūst plašu rezonansi, piektdien "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" norādīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Daļa no apkārt klejojošiem stāstiem nemaz neatbilst patiesībai, taču tie izplatās ātrāk nekā atspēkojums, piebilda iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika.
Kopš 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, vairāk nekā četri miljoni cilvēku devušies bēgļu gaitās, un aptuveni 14 000 no viņiem patvērumu meklē Latvijā. Šo sešu nedēļu laikā Valsts policijā uzsākti 20 kriminālprocesi par dažādiem nodarījumiem, kas saistīti ar Ukrainas iedzīvotājiem. Gandrīz puse gadījumu saistīti ar Ukrainas karoga zādzību vai dedzināšanu, tāpat bijuši gadījumi, kad mašīnām ar Ukrainas valsts numurzīmēm pārdurtas riepas vai nozagtas numurzīmes. Ruks pieļāva, ka tās pēc tam izmantotas, lai pastrādātu noziegumus un tādējādi kompromitētu Ukrainas iedzīvotājus.
Vairākos gadījumos vainīgās personas ir arī atrastas un notvertas, uzsvēra Ruks: “Nav tā, ka kāds iedomājas, ka var vienkārši dedzināt un darīties – tā nebūs. Atbildība būs.”
Tāpat ir uzsākti vairāki administratīvie procesi par sīko huligānismu, piemēram, ir “vesela kaudze” ar Z burtiem. Tiesa, ir bijušas situācijas, kad Z burtu zīmējis kāds Ukrainas pilsonis vai nepilngadīgu bērnu bars, kam tas, iespējams, licies jautri.
Ruks gan piebilda, ka ir bijuši arī smagāki gadījumi, piemēram, kāds vīrietis pie sevis uzņēmis paziņu no Ukrainas un viņu izvarojis. Vēl kādā gadījumā sieviete divas nedēļas pēc ierašanās Latvijā izdarījusi pašnāvību, pakaroties vannasistabā. “Tās ir karas traumas – tas nav tik vienkārši cilvēkam,” sacīja policijas priekšnieks.
Valsts policijā reģistrēti arī daži Ukrainas pilsoņu veikti noziegumi, piemēram, vienā gadījumā viesnīcā nozagts telefons, otrā – pārtika veikalā. Viens cilvēks pieķerts narkotiku lietošanā, trīs līdz četros gadījumos Ukrainas pilsoņi sēdušies pie stūres reibumā, taču Ruks uzsvēra, ka to nevar saukt par masveidīgu tendenci un ka mums pašiem sabiedrībā netrūkst cilvēku, kas izdara līdzīgus noziegumus.
Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika papildināja, ka visi šie gadījumi gūst lielu rezonansi, jo sabiedrībā ir sakāpinātas emocijas, cilvēki ir dusmīgi un izmisuši: “Viens Z burts Purvciemā kā kūlas ugunsgrēks izplatās sociālajos tīklos, veicina dusmas, nesaskaņas, agresiju. Tas neparāda reālo situāciju, bet rada sajūtu, ka Z burti ir sazīmēti visur.”
Līdzīgi izplatās arī viltus ziņas, piemēram, stāsts Daugavpilī, ka ukraiņi it kā aizgājuši uz restorānu, paēduši un aizgājuši nesamaksājuši. Kaut arī vietējā avīze ļoti ātri atklāja, ka tā nav bijis, un izplatīja atspēkojumu, izdomājums turpināja cirkulēt iedzīvotāju vidū, pastāstīja Curika
Ruks savukārt piebilda, ka vienā no gadījumiem policijā saņemta informācija par ukraiņu vīriešiem, kas braukājot ar mašīnu pa privātmāju rajonu Kauguros. Pārbaudot informāciju, noskaidrots, ka šie cilvēki bija sarunājuši sev gadījuma darbu – saremontēt sētu, lai kaut ko nopelnītu.
Raidījuma pilnu ierakstu skatieties šeit.
Šī un iepriekšējo raidījumu ieraksti pieejami arī Apple un Spotify podkāstos!