"Bērns ir kā spogulis, kurā spoguļojas mūsu kā sabiedrības un pieaugušo kroplums, nespēja, nemīlestība, un šajā spogulī ir ļoti grūti skatīties," raidījumā "Kāpēc" norādīja bērnu psihiatrs, BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, apspriežot Valsts kontroles revīzijā ""Problēmbērni" - pieaugušo neizdarību spogulis" secināto.

Viņš secināja, ka bērni ar uzvedības traucējumiem visās jomās būs pēdējie, kam tiks pievērsta uzmanība. Viens no iemesliem ir saistīts ar šīs problēmas izcelsmi, jo uzvedība ir signāls par vidi – mēs uztveram, ka bērns ir slikts un viņš ir problēma, bet patiesībā viņš ir signāls par to problēmu, kas ir vidē, norādīja psihiatrs.

Bezborodovs skaidroja, ka bērnu uzvedība rodas vidē – tā ir kontekstuāli noteikta, nav iedzimta, nav tiešā veidā atkarīga no smadzenēm un attīstības īpatnībām. Ja bērnam ir uzvedības traucējumi, tas ir signāls, ka vidē kaut kas nav kārtībā – kādas bērna vajadzības nav apmierinātas.

Kā piemērus Bezborodovs minēja arī veselības vajadzības – var būt depresija vai attīstības traucējumi, var būt neatpazītas sociālas vajadzības – briesmīga ģimenes situācija, vecāku prasmju trūkums, nabadzība, neapmierinātas izglītības vajadzības, un skolas vide ir otrā vai dažreiz pat pirmā svarīgākā vieta, kur problēmu var risināt, secināja psihiatrs.

Biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks raidījumā secināja, ka ir ļoti ierobežots skaits speciālistu, kas strādā ar "problēmbērniem", riska grupu un smagiem gadījumiem – Rīgā speciālistu apjoms ir lielāks, bet pat galvaspilsētā nevalstiskās organizācijas mēdz sadarboties ar vieniem un tiem pašiem speciālistiem.

"Ja runā par smagu grupu – par jauniešiem, kuri ir atkarīgi, kuri, iespējams, lieto narkotiskās vielas, kuriem ir piedzīvota emocionālā vai fiziskā vardarbība, ar viņiem darbs nav vienkāršs – arī pieaugušajiem ir jābūt ar ļoti lielu pieņemšanas spēju – uzklausīt to, ko jaunietis ir darījis un bez pārmetumiem ar viņu strādāt," pauda Mednieks.

"Tas nav viegli – lai pats arī nesabruktu, jo pieaugušajiem arī nepieciešams atbalsts, supervīzijas – mēs paši arī ar sevi strādājam, lai spētu strādāt ar šiem jauniešiem," viņš sacīja.

Runājot par rehabilitācijas programmu darbību, Mednieks skaidroja: "Mēs nekad nevaram likt jaunietim kā primāro mērķi, ka viņš būs "izlabots" tad, kad viņš nesmēķēs, mācīsies skolā uz desmitniekiem, nelietos alkoholu un ies laicīgi gulēt. Tie visi četri ir rādītāji, par kuriem mēs varam aizmirst, ja mēs gribam strādāt ar jaunieti, kurš ir riska grupā. Tās nav lietas, ar kurām jāstrādā, jāstrādā ir daudz dziļāk."

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!