Burkāns nestrādā, jāmeklē pātaga – apsver iespēju diferencēt īpašuma nodokli nesiltinātām mājām

Lai sasniegtu enerģētikas politikā izvirzītos mērķus, pašlaik piedāvātais "burkāns" - valsts atbalsts ēku siltināšanai – izrādījies neefektīvs, tāpēc, veidojot valdības deklarāciju, tiek apspriesta arī iespēja ķerties pie "pātagas" – Nekustamā īpašuma nodokļa diferencēšanas energoneefektīviem mājokļiem, piektdien DelfiTV raidījumā "Kāpēc" atzina "Nacionālās apvienības" Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Enerģētikas eksperts, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzteica valdības deklarācijas melnrakstā redzamos mērķus enerģētikas drošības stiprināšanai un energoresursu krīzes satricinājuma stabilizēšanai, taču jaunās valdības izvirzāmo mēŗku vidū lielāks uzsvars būtu leikams uz energoefektivitātes veicināšanu tieši patērētāju pusē, kas veido būtisku patēriņu, uzsvēra speciālists.

"Uzskatu, ka līdz šim valsts lielā mērā ir sniegusi burkānu, bet krīzes situācijā jāsāk domāt arī par stimuliem, kas nav tik saldi. Burkāns nestrādā ļoti daudziem, jo viņiem likās, ka piešķirtais atbalsts ir vēl nepietiekami liels," iedzīvotāju zemo aktivitāti mājokļu siltināšanas jomā kritizēja Valdmanis.

"Pātaga", kas motivētu izšķirties par labu mājokļu siltināšanai, būtu nekustamā īpašuma nodokļu politika; citi risinājumi varētu būt saistīti ar stingrāku mājokļu tehniskā stāvokļa uzraudzību. Valdmanis atgādina, ka likums uzliek īpašniekam pienākumu uzturēt savu mājokli pienācīgā tehniskā stāvoklī, un salīdzinājumam min akcīzes nodokli tabakai vai ierobežojumus azartspēlēm.

Vitenbergs iebila, ka šobrīd sāpīga pātaga ir energoresursu cenu kāpums. Kaut arī atbalsta programmas mājokļu siltināšanai ir bijušas un būs pieejamas, iepriekš siltumenerģijas salīdzinoši zemās cenas nav bijušas gana motivējošas, lai uzlabotu mājokļu energoefektivitāti. "Pie šīs deklarācijas enerģētikas sadaļas esam diskutējuši par iespēju diferencēt Nekustamā īpašuma nodokli pēc mājokļa tipa vai siltināšanas un energoefektivitātes statusa. Tāda saruna ir bijusi un ir atbalsts tādai pieejai, lai kopā panāktu cilvēk vēlmi iesaistīties un iegūt arī zināmu labumu," atzina Vitenbergs.

Tam, ka primāri jāsamazina patēriņš, piekrita arī vides eksperte, dabas aizsardzības organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka. Viņa arī uzsvēra, ka, risinot enerģētikas problēmas, nedrīkst upurēt vienu no trim Eiropas Savienības "Zaļā kursa" pīlāriem – dabas daudzveidības saglabāšanu. Kaut arī biomasa spēlē ļoti nopietnu lomu mūsu enerģētikas neatkarības veicināšanā un pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem, kritisks ir jautājums, kā mēs iegūstam šķeldu un vai ir iespējams ierobežot Latvijas biomasas eksportu uz ārvalstīm.

"Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens norādīja, ka "tā brīvais tirgus nestrādā" un uzsvēra, ka priekšā vēl ir vairāki ļoti smagi gadi, kas būs eksistenciāli, tāpēc ļoti daudzi jautājumi nonāks otrajā plānā. "Pirmais, kas mums jānodrošina – lai cilvēkiem ir siltums par kaut cik saprotamu cenu, valsts arī nevar bezgalīgi likt uz galda 800 vai 400 miljonus sezonā – tas nav iespējams, jo mums ir jāfinansē pamatvajadzības un lēnām sāk atgriezties fiskālās politikas jautājumi," viņš skaidroja.

Tiesa, viņš atzina, ka ir vairākas valstis, kas veido savas biomasas krājumus un vienlaikus iepērk šos resursus no Latvijas, kamēr mēs naski palielinām zāģēšanas apjomus. Taču arī Latvijā būtu iespējami risinājumi, kā ierobežot tās aizplūšanu no valsts, tādējādi samazinot izmaksas iedzīvotājiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra - kaut arī Latvijai šobrīd ir svarīgi orientēties uz vietējiem energoresursiem, otra, "nenormāli grūta un sarežģīta" sadaļa ir – sākt pieņemt sabiedrībā, ka klimata pārmaiņas – tas ir ļoti nopietni, emisiju samazinājumiem jābūt radikāliem, un tas attiecas uz visām jomām – enerģētika, transports, lauksaimniecība. "Tikai vienai lietai mums ir jātiek pāri – ka šis ir neizbēgami. Un metam mieru domāšanai, ka tas ir kaut kur citur un uz mums tas neattiecas!" mudināja Ašeradens.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.