Elksniņš: Latvijā turpina nodarboties ar nacionālo jautājumu 'kužināšanu'

"10 gados ir padarīts ļoti daudz, ir izdarīts svarīgākais – ir pilnīgi skaidri pamati, uz kuriem pastāv un pastāvēs Latvijas valsts – ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir skaidri pamati un cilvēki vienkārši piemērojas savā dzīvē," tā raidījumā "Kāpēc" secināja Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jomā Sarmīte Ēlerte (JV), izvērtējot paveikto sabiedrības integrācijas veicināšanā 10 gadus pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Ar Ēlertes secinājumiem neapmierinātību raidījumā izteica Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S), savas sajūtas par viņas sacīto paužot ar vārdiem "ir jāsprāgst."

Viņš norādīja, ka tad, kad tika dibināta Latvijas valsts, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda pamatlikumā netika noteikta. Tas notika 1998. gadā, un kopš tā laika jautājums par vēl kādu citu valsts valodu, viņaprāt, ir bijis izsmelts. Elksniņš pauda, ka jautājums par valsts valodu ir bijis politiķu "maize", lai sagatavotos nākamajām vēlēšanām.

Viņš secināja: "Šobrīd kārtējo reizi nacionālais jautājums tiek likts priekšplānā, un mēs neredzam un nerisinām citus jautājumus. Mums ir nauda kartupeļu pankūku receptēm un daudz kam citam, bet mums nav naudas, lai veicinātu darbavietu radīšanu vai jautājumu risināšanu enerģētikas jomā."

"Latvijā tiek turpināts nodarboties ar nacionālo jautājumu "kužināšanu" un visi ekonomiskie jautājumi aiziet pagrīdē," sacīja Elksniņš, norādot, ka pārējās Baltijas valstīs esot augstāka sabiedrības integrācijas un sadarbības pakāpe nekā Latvijā.

Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu notika 2012. gada 18. februārī. Tajā piedalījās vairāk nekā 70% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 75% noraidīja valsts valodas statusu krievu valodai, taču katrs ceturtais balsoja "par".

Pilnu raidījuma "Kāpēc" diskusijas "Kāpēc Latvijas sabiedrība joprojām ir sašķelta?" ierakstu skatieties šeit.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.