Par padomju režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu "Daugavpils nav samaksājusi ne centa", piektdien Delfi TV raidījumā "Kāpēc" uzsvēra Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"). Saskaņā ar likumu pusi demontāžas darbu izmaksu sedz valsts, otru pusi – pašvaldība, taču par pienākumu finansēt savu daļu dome vērsusies Satversmes tiesā, uzsvēra politiķis.
Elksniņš stāstīja, ka, izpildot likuma prasības, Daugavpils pilsētas dome par pieminekļu demontēšanu izsludinājusi atklātu un publisku konkursu, kurā arī publiski paziņots uzvarētājs.
Kad konkurss noslēdzies, Elksniņš apspriedies ar finanšu departamenta vadītāju, juristiem un citiem kolēģiem, un nonācis pie secinājuma, ka janvārī apstiprinātajā 2022. gada pašvaldības budžetā naudas šī uzdevuma izpildei nav.
“Es kā domes priekšsēdētājs virzīju jautājumu par finansējuma piešķiršanu deputātiem uz balsošanu, kas ir loģiski – bez finansējuma piešķiršanas nevienam samaksāt nav iespējams. Deputāti nobalsoja pret un iepirkums tika slēgts bez rezultāta, jo naudas šādā apmērā – tie bija 57 000 eiro – pašvaldībai nebija,” skaidroja pilsētas mērs.
Ņemot vērā Satversmes tiesas lemto un Valsts policijas noteiktos ierobežojumus, tam sekojusi slēgtā iepirkumu procedūra, kurā kāds uzņēmums apņēmies šos darbus izpildīt par 40 700 eiro, un to arī paveicies.
Komentējot faktu, ka dienā, kad domē balsoja par naudas piešķiršanu pieminekļa nojaukšanai, pašvaldība arī nosūtījusi vēstuli ministrijai ka līdz 15. novembrim likuma prasības tiks izpildītas, Elksniņš uzsvēra: Pašvaldība nekad nerīkosies tiesiski nihilistiski un naudu atradīs. Nauda šobrīd minēto prasību izpildei ir 50 % valsts budžeta finansējums, otra puse – Daugavpils pilsētas pašvaldība.” Taču, pirms norēķināties par pašvaldības budžeta līdzekļiem, dome gaidīs ST lēmumu.
Uz jautājumu, vai tam, kurš nojauca pieminekli, ir samaksāts, Elksniņš atbildēja: “Šobrīd no pašvaldības budžeta nav samaksāts ne cents.”
Daugavpils mērs kritizēja, ka Saeima likuma pieņemšanas gaitā nav komunicējusi ar pašvaldībām, tādējādi pārkāpjot Satversmi. Likumdevēji arī neesot pietiekami iedziļinājušies Daugavpils situācijā.
Daugavpilī esošajiem pieminekļiem pēc 24. februāra nozīme neesot mainījusies, jo neviens pat neesot Daugavpilī vai jebkurā citā pašvaldībā pajautājis iedzīvotāju viedokli par nojaucamajiem objektiem. Pēc Elksniņa paustā, šis jautājums bija jāatstāj vietvaru ziņā, bet ar šo gadījumu, nepajautājot iedzīvotāju viedokli, esot izveidota “konstitucionāla krīze attiecībās starp likumdošanas varu un izpildvaru”.
"Jūs nevarat pārmest Daugavpils iedzīvotājiem, es arī runāju viņu vārdā, ka viņu pamatpozīcija ir tāda, ka tas saturs, kas tiek šobrīd ielikts padomju pieminekļos, nav tāds saturs, kā to izprot iedzīvotāji," pauda Elksniņš.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!