Kamēr Ukrainā notiek reāla karadarbība, Rietumvalstis, tajā skaitā Latvija, atrodas patiesā, asiņainā ekonomiskajā karā, piektdien raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu uzsvēra enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš arī norādīja - Krievijas naftas embargo pieņemšana liecina, ka Eiropas valstis šim karam ir labi sagatavojušās.
"Mēs nevaram atteikties no Krievijas naftas, ja mums nav atbilstoša infrastruktūra, un šajā pasākumā Francija un Vācija savu ekonomiku ir sagatavojusi karam. Kritizētie Makrons un Šolcs bija vizītēs Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā, tika gatavoti pasaules tirgi, lai Eiropa funkcionētu bez Krievijas naftas un gāzes tuvākajā nākotnē. Mājasdarbs ir izdarīts un ņemšanās ap jēdzienu "Eiropas vienotība" – tai nav nekādas praktiskas nozīmes priekš praktiskiem cilvēkiem," uzskata Ozoliņš.
Viņš norādīja, ka jau no pirmās sankciju kārtas tām ir bijis efekts, un tās ir bijušas ļoti sāpīgas: "Pamazām ir palikusi ļoti neliela daļa, kas vēl būs kādu laiku atkarīgi no Krievijas naftas piegādēm, bet izskatās, ka pārējā Eiropas ekonomika tam ir gatava un tūlīt būs gatava arī gāzei."
Eksperts atzina, ka, protams, Putinam ir draugi vai tie, kas cer uz atlaidēm naftas tirgos – Indija, kas spēlē dubultu spēli, un Ķīna, - bet Krievija nevar pārkārtoties tik īsā laikā. "Trakākais, ka sankcijas darbojas visās jūrās un vēl trakāk – sabiedrība piedalās šo sankciju un pārkāpēju atmaskošanā. Ar saviem kadriem, ar savu brutalitāti Ukrainā Krievija ir izdarījusi visu, lai sankcijas būtu efektīvas arī sabiedrības līmenī, sabiedrības smadzenēs," sacīja Ozoliņš.
Raidījuma dalībnieki bija vienisprātis, ka arī Krievijas gāzes embargo Eiropā ir iespējams un noteikti tiks izskatīts, taču tas būs daudz sarežģītāks, grūtāks un ilgāks process. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Marija Golubeva (A/P) atzina, ka iekšējās diskusijas nevieš optimismu par to, ka Eiropa varētu vienoties par Krievijas gāzes embargo, taču tas būtu atbalstāms: "Ja mēs varētu to panākt, tas būtu pēdējais trieciens Krievijas ekonomikai un iedzīvotāju izturība ātrāk beigtos attiecībā uz ekonomikas pilnīgu pakļaušanu kara vajadzībām. Vai būs – tas ir jautājums," sacīja Golubeva.
Ozoliņš piekrita, ka tas nebūs tik ātri un būs sarežģītāk nekā atteikties no Krievijas naftas, jo jāveido alternatīva infrastruktūra, taču kā pozitīvos piemērus viņš minēja Vāciju, kas neparasti ātrā tempā virzās uz industrijas pārorientēšanos saistībā ar klimata paketi, gan arī Baltijas reģionu, kas faktiski jau ir atslēgts no Krievijas gāzes. Reģionāli mums to ir iespējams atrisināt, izbūvējot vēl vienu gāzes termināli. "Izskatās, ka kompānijas un profesionāļi saprot, kas jādara, un šis terminālis būs, bet jārēķinās ar ekonomiskām sekām. Visas šīs lietas maksās mazliet dārgāk, bet tas, protams, ir lētāk nekā liet savas asinis," atgādināja enerģētikas eksperts.
Pilnu raidījuma ierakstu aicinām noskatīties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
