"Tas bija cits cilvēks," tā, jautāts par 2009. gadā notikušām privātām vakariņām ar Vladimiru Putinu, raidījumā "Kāpēc" izteicās ekspremjers un A/S "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Bijušais politiķis uzstāja, ka viņa valdības gados notikusī tuvināšanās ar Krieviju Latvijai esot bijusi ekonomiski izdevīga un svarīga arī no drošības viedokļa, ņemot vērā noslēgto robežlīgumu. Savu politiku attiecībā pret Krieviju Kalvītis nenožēlojot, kaut "varbūt kaut kāds diskomforts no tā, kas beigu beigās no tā sanācis – tas ir cits jautājums".
Kā iepriekš vēstījis raidījums "Nekā personīga", tieši Kalvītis ir tas cilvēks no Latvijas politiķiem, kurš visilgāko laiku pavadījis privātās sarunās ar Putinu. Proti, 2009. gadā noticis kāds Krievijas "Vņeštorgbank" rīkots forums, kur piedalījušies gan Krievijas valdības ministri, gan vietējie un ārvalstu politiķi, ekonomisti un miljardieri. Putins, kurš tobrīd ieņēma Krievijas premjerministra amatu, sveicinoties ar foruma viesiem, publiski īpašu uzmanību pievērsis Latvijas ekspremjeram Kalvītim. Kalvītis vēlāk raidījumam šo uzmanību skaidrojis ar privātām vakariņām, kurās abi politiķi piedalījušies iepriekšējā vakarā kādā Maskavas restorānā.
Tagad raidījumā, jautāts par šo tikšanos, Kalvītis teica, ka "tas bija cits cilvēks". "Atcerēsimies, ka pirmie viņa valdīšanas gadi Krievijā iezīmējās ar pozitīvām pārmaiņām, tika veidotas attiecības ar Eiropas Savienību, tika pat noslēgts līgums ar NATO. Lai atgrieztos un noņemtu par šo jautājumu kaut kādus zemtekstus – man kā valdības vadītājam pamatuzdevums bija noslēgt robežlīgumu ar Krieviju. Ja mums šodien nebūtu robežlīguma ar Krieviju, mēs varētu būt ļoti līdzīgā situācijā kā Ukraina. Un tas pie tam bija viens no pamatnosacījumiem, lai Latvija kļūtu par NATO dalībvalsti," apgalvoja Kalvītis.
Uz iebildi, ka Igaunija, kura robežlīguma sarunas ar Krieviju veda paralēli Latvijai, bet beigu beigās to nenoslēdza un tāpat ir NATO dalībvalsts, Kalvītis attrauca: "Jautājiet igauņiem!" Jāatgādina arī, ka Kalvītis premjera amatā stājās 2004. gada nogalē kad Latvija jau bija uzņemta aliansē, bet Latvijas un Krievijas robežlīgums tika noslēgts 2007. gadā.
Kalvītis teica, ka tikšanā laikā ar Putinu 2009. gadā Latvijas un Krievijas attiecības bijušas "visaugstākajā punktā" un kopīgā vakariņošana neesot bijis nekāds noslēpums. Pēc šim vakariņām citas privātas sarunas ar Putinu viņam vairs neesot bijušas, turklāt šādas privātas tikšanās Kalvītim esot bijušas arī ar Lielbritānijas un Vācijas līderiem. Kalvītis arī uzsvēra, ka viņa kļūšanai par "Gazprom" daļēji piederošās "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētāju ar vakariņām ar Putinu neesot nekāda sakara.
"Tajā brīdī, kad attiecības ar Krieviju bija augstākajā punktā, ļoti daudzas labas lietas notika Latvijā. Ļoti daudz ekonomikā bija aktivitātes, Latvija savā ziņā arī izmantoja Krievijas blakusesamību savai ekonomikas attīstībai daudzās sfērās, tāpat kā jau desmitiem gadu dara Somija. Tā kā kaut ko nožēlot no tā, visdrīzāk, ir nepareizi. Teikt, ka varbūt kaut kāds diskomforts no tā, kas beigu beigās no tā sanācis – tas ir cits jautājums. Bet nožēlot, ka mēs ieguvām ekonomisko attīstību, ka mūsu tranzīts attīstījās, ka bizness attīstījās, kopprodukts auga par 10% gadā lielā mērā no tā, ka mēs izmantojām savas kaimiņattiecības ar Krieviju – to diez vai vajadzētu nožēlot. Bet tas, kas notiek šodien, protams, tas ir slikti," apgalvoja Kalvītis.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.