Energoresursu cenu kāpums sākās jau pērn rudenī, un valdības ieviesto atbalsta pasākumu rezultātā daļai iedzīvotāju rēķini pavasarī pat samazinājās. Šoziem, kad dabasgāzes cena ir teju pieckāršojusies, valsts atbalsts tam netiks līdzi - iedzīvotājiem valsts kompensēs pusi no straujā izmaksu kāpuma. Vai valsts atbalsts energoresursu cenu krīzē ir gana efektīvs – par to skaties "Delfi TV" interviju un diskusiju raidījumā "Kāpēc".
Diskusijā piedalījās Fiskālās disciplīnas padomes sekretārs Normunds Malnačs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis un Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Putina iebrukums Ukrainā Krievijas dabasgāzi padarījis par ieroci – Eiropa no tās cenšas atteikties, lai nepiedalītos brutālā kara finansēšanā, bet Krievija – izmanto šo resursu par ietekmes rīku, lai izdarītu spiedienu uz Rietumiem un Ukrainu.
Samazinoties gāzes piegādēm no Krievijas, šī resursa cena, salīdzinot ar situāciju pirms gada, ir palielinājusies pat piecas reizes. Tas izraisījis arī elektrības cenu lēcienu un strauju inflāciju visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā. Ekonomisti prognozē, ka patēriņa cenu kāpums šogad varētu sasniegt 19% un tas turpināsies arī nākamgad.
Lai mazinātu energoresursu cenu krīzes ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, valdība šā gada augustā vienojusies par atbalsta pasākumiem, lai samazinātu ārkārtējo pieaugumu, bet - vai ar to būs gana un kāda papildus drošība būtu nepieciešama cilvēkiem, kuriem rēķini kļūs nesamaksājami?
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
