Saeima ceturtdien lēmusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks arī turpmākos piecus gadus būs Jēkabs Straume. Kas palicis līdz galam neizdarīts un kas darāms, lai skaļas lietas ne tikai uzsāktu, bet arī novestu līdz notiesājošam spriedumam – par to Straumi piektdien, 10. jūnijā, raidījumā "Kāpēc" izjautāja žurnāliste Olga Dragiļeva.
Par novājinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Saeima Straumi vienprātīgi iecēla 2017. gada vasarā. Vairāki politiķi Straumes apstiprināšanu nodēvēja par pēdējo cerību KNAB, un tagad viņš lepojas, ka piecos gados izdevies novērst nesaskaņas birojā, panākt konkurētspējīgu atalgojumu un uzlabot materiāltehnisko nodrošinājumu.
Tomēr vairākas Straumes laikā uzsāktas lietas joprojām iestrēgušas vai pat izbeigtas – piemēram, lietā par "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkumu 2018. gadā uzsāktā izmeklēšana joprojām turpinās, bet citas skaļas lietas izbeigtas – gan pirms trim gadiem uzsāktā būvnieku karteļa lieta, gan kriminālprocess par Latvijas pilsonības piešķiršanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.
Domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka vērtē, ka pēdējie pieci gadi cīņā ar korupciju ir bijuši netipiski klusi, salīdzinot ar laiku, kad birojam bija cita vadība.
Kāpēc lietas iestrēgst un kas traucē KNAB strādāt labāk, par spīti ievērojamam budžeta pieaugumam pēdējos gados, skaidrojām raidījumā.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
