Kāpēc Latvijas sabiedrība joprojām ir sašķelta? Pilns ieraksts

Kopš referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu apritējuši 10 gadi. Par to, kādi secinājumi izdarīti pēc šī notikuma un kas ir darīts, lai veicinātu saliedētāku sabiedrību, piektdien, "Delfi" jaunajā raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājās ar Valsts prezidenta padomnieci Sarmīti Ēlerti ("Jaunā vienotība"), Daugavpils mēru Andreju Elksniņu ("Saskaņa") un rus.lsm žurnālistu Alekseju Dundu.

Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu notika 2012. gada 18. februārī. Viedokļu līderi, kuri atbalstīja referendumu, apgalvoja, ka tas ir par krievvalodīgo pašcieņas saglabāšanu, tā pretinieki – ka tas ir balsojums pret Latvijas valsti.

Referendumā piedalījās vairāk nekā 70% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 75% noraidīja valsts valodas statusu krievu valodai, taču katrs ceturtais balsoja "par".

Politiķi atzina, ka situācija ir neapmierinoša un kaut kas ir jādara sabiedrības integrācijas labā. Ideju, kā kļūt saliedētākiem, netrūka, tomēr daudzas tā arī netika īstenotas, savukārt pandēmija parādīja, ka plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem joprojām pastāv.

Kāpēc Latvijas sabiedrība joprojām ir sašķelta? Par to diskutēs Elksniņš, Ēlerte un Dunda, un raidījumā tiks uzklausīti arī vairāki sabiedrības viedokļu līderi un pētnieki.

Pēc tiešraides raidījums būs pieejams ierakstā, kā arī Apple un Spotify podkāstos!

Raidījums "Kāpēc" ik nedēļu piektdienās pulksten 12 portāla "Delfi" lietotājiem tiešraidē piedāvās gan diskusijas, gan spraigus viedokļu dueļus, gan padziļinātas intervijas. Tā vienkāršais nosaukums – "Kāpēc" – raksturo svarīgāko jautājumu kvalitatīvā žurnālistikā un arī paša raidījuma galveno mērķi: palīdzēt sabiedrībai atklāt notikumu cēloņus un analizēt kopsakarības.