Demokrātija ir tik stipra, cik stipras ir institūcijas un, ja partijas vērtējam kā institūcijas, tad redzams, ka šogad uz Saeimu pretendē “partiju - viendienīšu un viena sasaukuma partiju zvērudārzs”, uzskata uzņēmējs un finansists Ģirts Rungainis. Viņaprāt, ir jāmaina veids, kā Latvijā tiek dibinātas partijas, un viņš piekrita bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas paustajam viedoklim intervijā žurnālistei Olgai Dragiļevai, ka daļai šodienas partiju pat nevajadzētu nonākt līdz vēlēšanām.
Osipova intervijā pauda neizpratni, kā ir iespējams pieņemt politiskās partijas pieteikumu, ja likums prasa, ka jābūt programmai, bet partijas programma sastāv no viena vārda. “Šādai partijai jau pēc formālajiem kritērijiem vajadzētu neiziet cauri sietam, ka tā netiek pielaista vēlēšanu maratonam,” uzskata Osipova. Viņa piebilst - netrūkst arī partiju, kas ierosina lietas, kas neatbilst Satversmei vai piedāvā ierobežot cilvēku pamattiesības.
“Virkne partiju atkāpjas no Satversmē noteiktā pamattiesību standarta, aicinot uz diskrimināciju, un tad atkal uztraucamies, vai tauta izdarīs pareizo izvēli. Vai mēs piedāvājam veikalā pirkt marihuānu, hašišu un daudz ko citu? Nē, mēs to ierobežojam. Vai mēs ļaujam nepilngadīgajiem pirkt alkoholu un cigaretes? Nē, mēs to ierobežojam, jo tas apdraud šī cilvēka veselību. Tad kāpēc mēs esam gatavi apdraudēt mūsu demokrātijas, mūsu suverēnās valsts veselību?” retoriski vaicā Osipova.
Šim viedoklim piekrita arī zvērināts advokāts Lauris Liepa, norādot, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu pieiet kritiskāk prasības izpildei par programmas rakstīšanu, jo tā nav tikai formāla prasība – tā sevi ietver programmas jēgas īstenošanu, proti, tās mērķis ir dot pilnīgu un skaidru priekšstatu par to, ko ievēlētie deputāti darīs tad, kad viņi būs Saeimā. Vienlaikus viņš atzīna, ka tas nav vienkārši. “Jautājums ir – vai CVK vajadzētu uzņemties cerbera lomu, vērtējot acīmredzami prettiesiskus noteikumus?”
Rungainis pauda, ka Latvijā politiskā sistēma ir sašķiebta par labu, mazām, jaunām, nepieredzējušām partijām un cilvēkiem, savukārt vājas partijas noved pie vājas Saeimas un galu galā - pie vājas likumdošanas. Viņš uzskata, ka nepieciešams noteikt lielāku minimālo biedru skaitu partijās, ilgāku darbības periodu un obligātu personīga ikmēneša vai ik ceturkšņa maksājumu partijai biedru naudā, tādējādi palielinot politisko līdzdalību.
“Lielākā daļa šajās Saeimas vēlēšanās nav partijas – tās ir speciāli vai nejauši veidotas varas iegūšanas grupas ar mērķi nonākt pie varas un gūt kaut kādus labumu. Liela daļa veidotas ar konkrētu mērķi, tas notiek atkārtoti uz katrām vēlēšanām. Visi to zina. Tā ir fundamentāla problēma – tad nonākam pie visām šīm nekvalitatīvajām programmām un visa pārējā -tā ir vēlētāju muļķošana, ņirgāšanās par procesu un šī procesa vājo vietu izmantošana. Ierosinu par to padomāt,” mudina Rungainis.
Savukārt, lūgti dot padomu, kā orientēties plašajā izvēlē, par ko balsot, raidījumā “Kāpēc” aicinātie eksperti sniedza dažādus padomus. Kā universālu mērauklu raidījuma dalībnieki minēja vērtību jautājumus – valsts eksistence, attieksme pret Eiropu, skaidra nostāja pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tālāk vērts pasekot, kādi cilvēki iekļauti sarakstā, kas zināms par viņu uzskatiem un darbiem, un vai kandidāti vispār spēj sasolīto pildīt.
