Nodrošināt visiem iedzīvotājiem tādu dzīves līmeni, kāds tas bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bezgalīgi palielinot atbalsta programmas, valdība nevar atļauties, tāpēc iedzīvotājiem nāksies dzīvot pieticīgāk, piektdien “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” pauda ekonomikas eksperti.
Lai mazinātu krīzes ietekmi, jau pieņemta virkne atbalsta pasākumu – valdība plāno segt pusi no apkures izmaksu sadārdzinājuma, Mājokļa pabalsts padarīts pieejamāks iedzīvotājiem, ieviestas piemaksas pensiju saņēmējiem un ieviesti citi atbalsta pasākumi, tomēr skaidrs, ka apstākļos, kad patēriņa preču kāpums sasniedzis 21,5%, visu sadārdzinājumu visiem valsts nevarēs segt un cilvēkiem Latvijā būs jādzīvo pieticīgāk.
Latvijā ir iztrūkstoša individuālās atbildības dzīves filozofija, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes sekretārs Normunds Malnačs, iebilstot viedoklim, ka "sliktā valdība neko nedara". Viņš atgādināja, ka augstās energoresursu cenas ir Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, un valdība nevar to risināt vienā mirklī, nodrošinot visiem dzīves līmeni, kāds tas bija pirms kara: "Arī valdībai ir robežas un visiem jādzīvo pieticīgāk", sacīja FDP pārstāvis.
Ja pat ar visiem atbalsta pasākumiem mājsaimniecības nespēs samaksāt savus rēķinus, tām ir iespēja vērsties Sociālajā dienestā, lai lūgtu piešķirt Mājokļa pabalstu. Tos piešķir, izvērtējot mājsaimniecības ienākumus un izdevumus, sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Jūtot, ka pabalsti nav pietiekami, tos varētu viegli pielāgot, palielinot izdevumu sliekšņus, bet tiks vērtēta arī atbalsta pamatotība, proti, diez vai sabiedrība uzskatīs par pamatotu palīdzēt ģimenēm, kurās ir trīs automašīnas, piebilda LM pārstāve: "Arī cilvēki ir atbildīgi kooperēties un optimizēt izdevumus."
Jaunus atbalsta pasākumus, piemēram, atkārtoti dalīt visiem "helikoptera naudu" paralēli jau ieviestiem pasākumiem Labklājības ministrija neieteiktu, jo tā būtu dārgi un neefektīvi izlietota budžeta nauda.
Arī Malnačs piebilda - atbalstu palielināt var, bet jādomā, vai tas ir vajadzīgs, jo valstij ir arī citas prioritātes, karš turpinās. "Ja mums ir rezerves, tas nenozīmē, ka tās līdz pēdējam ir jāiztērē apkures sezonas sākumā." Budžets nav bezgalīgs naudas apjoms, ko "sliktie ierēdņi nevienam negrib dot,” atgādināja FDP pārstāvis.
Savukārt Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis atgādināja, ka “atbalsts”, kas nemaksā neko, ir arī temperatūras samazināšana mājoklī. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savukārt raidījumā piebilda – svarīgi, lai atbalsts iedzīvotājiem šajā apkures sezonā būtu efektīvs un pietiekams, taču tam arī jābūt īstermiņa, lai motivētu cilvēkus pašus domāt par energoefektivitāti.
