'Agresīvi piedāvā naktsmājas un prasa atdot pases' – ukraiņu bēglēm uzglūn cilvēktirgoņi
No Ukrainas bēgļu gaitās pārsvarā dodas sievietes un bērni, un kriminālajai pasaulei tas nav palicis nepamanīts – "Amnesty International" pētnieku komanda Polijā novērojusi, ka "krimināli elementi" apdraud bēgles, piedāvājot nakstmājas vai pārvietošanu apmaiņā pret viņu pasēm. To raidījumā "Komandcentrs" atklāja "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks. Viņš norādīja, ka risku samazināšanai, bēgļu uzņemšana lielāka loma būtu jāuzņemas valstīm, un mazāk jāpaļaujas uz brīvprātīgo entuziasmu. "Padomājiet, cilvēki labu gribēdami aizbrauc uz Polijas robežu, un vienkārši grib palīdzēt bēgļiem tikt tālāk. Bet kā, lai tas bēglis zina, kas ir atbraucis viņam pakaļ?" skaidroja cilvēktiesību eksperts.
"Man bija pētnieku komanda, kas bija Polijā tieši pie robežas un citur. Viena lieta, ko viņi akcentēja – tur ir ļoti daudz brīvprātīgo, bet samērā maz valsts iestāžu pārstāvju, kas rada lielus riskus. Visādi krimināli elementi, kas grib sievietes un bērnus izmantot, ir uzradušies. Piedāvā naktsmāju, piedāvā aizvest kaut kur – tur ir jābūt valstiskai klātbūtnei. Tikai valsts var reģistrēt cilvēkus, tikai valsts var nodrošināt ilgtermiņa mājokli un visa veida palīdzību," uzsvēra Muižnieks.
Viņš atzina, ka precīzu datu, cik izplatīta bēgļu cilvēktirdzniecības problēma ir, šobrīd nav, jo šis nelegālais rūpals pats par sevi ir ļoti grūti izsekojams, tomēr jau ir saņemtas ziņas par atsevišķiem konkrētiem gadījumiem, "kur tieši pierobežas zonā vīrieši agresīvi piedāvā sievietēm naktsmājas un prasa, lai atdod pases".
Muižnieks arī piebilda, ka "Amnesty International" pārstāvji viesojušies arī Latvijā pirmajā dienā, kad Rīgā darbu uzsācis Ukrainas bēgļu koordinācijas centrs, un kaut no malas šī centra darbība varētu šķist haotiska, Muižnieka kolēģi atzinuši – salīdzinot ar daudzām citām vietām Eiropā, Rīgā viss noticis ļoti organizēti.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Šoks, bēdas un dusmas uz sevi, ka nevarēja iedomāties, ko tādu notiekam 21. gadsimtā – tā Muižnieks raksturoja savas sajūtas 24. februāra rītā, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. 01:05
Šis ir maksas raksts.
Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.
Lasīt rakstu.
Zagtai lidmašīnai rezerves daļās neskatās. Krievijas aviācija atrodas uz katastrofas sliekšņa 
