"Mēs redzam, ka visās frontēs gandrīz vai nedēļu ieilgst reorganizācija, sakautās kaujas grupas tiek atvilktas atpakaļ, pārorganizētas, papildinātas, tiek meklētas papildus vienības, ko vilkt iekšā," tā raidījumā "Komandcentrs", jautāts par iemesliem, kādēļ Krievijas iebrukums Ukrainā pēdējā laikā palicis bez straujiem pavērsieniem, pauda Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Viņš atsaucās uz vēl neapstiprinātām ziņām, ka Krievijā tiekot paātrināti jauno virsnieku izlaidumi, lai tos varētu nosūtīt uz fronti, kā arī uz jau plaši publiski izskanējušo, ka Krievija meklē arī algotņus, piemēram, Sīrijā.

"Pēdējās ziņas, ko no kolēģiem Ukrainā redzēju, ka, iespējams, Krievijā viņu jauno virsnieku kadetu izlaidumi tiek pārcelti uz agrāku laiku – principā pabeigt šobrīd un sūtīt uz fronti. Jautājums, kas būs arī tagad ar pavasara obligātā militārā dienesta tā saucamo "izlaidumu" – vai viņi tik tiešām tiks palaisti mājās, vai tiks viņiem pagarināts obligātais dienests? Un tās ziņas, kas parādās par algotņu meklēšanu, īpaši Sīrijā, arī liecina vairāk ka viņiem dzīvais spēks jeb cilvēki ir nepieciešami," raidījumā skaidroja Pudāns.

Viņš atzina, ka skatoties tikai matemātiski – cik daudz Krievijas karavīru līdz šim iesaistīti iebrukumā, un cik ir kopā militārajā dienestā – tad liktos, ka ar esošajiem spēkiem Krievijai ir pietiekami. Tomēr jāatceras, ka Krievija ir liela, un operacionālais vai stratēģiskais militārais plānotājs, pilnīgi visus resursus nekad neļaus sadzīt vienā vietā, pat, ja tiešu draudu citos flangos nav.

Attiecībā uz bruņojumu, kura vraki bieži redzami Ukrainas aizstāvju publiskotos video, Pudāns gan norādīja, ka to Krievijai ir stipri mazāk problēmu nogādāt līdz Ukrainai. Tiesa gan, "atsevišķās taktiskās epizodēs parādās, ka pēc tam nogādāt to līdz frontes līnijai – līdz pašām vienībām – tur varētu būt vietas, kur kādam bataljonam vai kaujas grupai trūkst munīcija," pauda pulkvedis Pudāns.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Pudāns līdzīgi kā citi "Komandcentra" viesi atzina, ka pēdējās nedēļās pirms uzbrukuma, bijis paredzams, ka kaut kas notiks, bet iebrukuma apjoms bijis pārsteigums. Pārsteidzis arī mēģinājums to darīt vairākās frontēs. Skatoties pēc Otrā pasaules kara piemēra, šādam iebrukumam būtu nepieciešami vairāki miljoni, nevis 200 000 karavīru.

Par spīti pašas Krievijas teiktajam, mēs joprojām nevaram uzskatīt, ka droši zinām kādi ir tās mērķi Ukrainā, tomēr skaidrs, ka pat tās publiski pausto mērķi – Ukrainas demilitarizāciju – ar uzlidojumiem vien nebūtu bijis iespējams sasniegt – vajadzēja arī "zābakus uz zemes" jeb karavīru iesūtīšanu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!