Publiski izskan prognozes par vairākiem miljoniem bēgļu, kuri Eiropas virzienā varētu doties, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tomēr "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks intervijā raidījumam "Komandcentrs" pauda, ka šo skaitli precīzi prognozēt vēl nav iespējams, jo konflikta formas var būt ļoti dažādas. Vienlaikus viņš atzina, ka "mierīgie iedzīvotāji ir īpaši cietuši katru reizi, kad Krievija ir iesaistījusies karadarbībā", tādēļ ar bēgļu straumi jārēķinās ir un mazākā mērogā tā jau pastāv. Intervijā Muižnieks arī dalījās pieredzē par vizītēm separātistu kontrolētajā Austrumukrainā – tur nācies secināt, ka separātistu mērķis ir ar no Maskavas atbraukušu advokātu palīdzību "kaitināt" Ukrainu.
“To mēs esam redzējuši Sīrijā, kur viņi ir bombardējuši civiliedzīvotājus, skolas, slimnīcas. To mēs esam agrāk redzējuši Čečenijā, to mēs esam redzējuši, gan Krimā, gan Austrumukrainā līdz šim. Cilvēktiesību pārkāpumi no Krievijas militāristu puses ir ļoti labi dokumentēti un diezgan baisi,” tā 11. februārī ierakstītā intervijā pauda Muižnieks. Viņš gan piebilda, ka arī Ukrainas puse nav bijusi bez vainas – tai bijuši slepeni cietumi, notikusi spīdzināšana 2015. un 2016. gadā, tomēr mērogu ar Krievijas puses pastrādāto, nemaz nevarot salīdzināt.
Par paša personīgo pieredzi, divas reizes apmeklējot Donbasu laikā, kad ieņēma Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu, Muižnieks atzina, ka jēgas no šīm vizītēm bijis maz. “Es biju cerējis, ka ar laiku viņi pieradīs pie manis, sāks uzticēties un es varēšu iekļūt, piemēram, aizturēšanas vietās un izpētīt sīkāk to stāvokli. Tas man nesanāca, tādēļ domāju – kāpēc viņi gribēja ar mani tikties? Ar laiku sapratu, ka viņiem interesēja, kā viņi var izmantot Eiropas padomi, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), lai traucētu, lai kaitinātu Ukrainu – kā viņi var vērst šīs cilvēktiesību institūcijas sev par labu. Viņi mēģināja saprast, kā var iesniegt lietu ECT, viņiem advokāti bija no Maskavas atbraukuši un tamlīdzīgi. Viņi, protams, man rādīja to, ko viņi gribēja, lai es redzu, un ar laiku es sapratu, ka, laika un enerģija ieguldījums ir ļoti liels, bet atdeve cilvēktiesību ziņā bija ļoti maza,” tā savu pieredzi raksturoja Muižnieks.
Turpmāk reizi divās nedēļās “Delfi TV” ēterā raidījums “Komandcentrs” kodolīgi vēstīs par interesantākajiem un svarīgākajiem pasaules notikumiem. Raidījumā savus viedokļus pauž “Delfi” Ārzemju nodaļas žurnālisti, starptautisko attiecību pētnieki, kā arī cilvēki, kuri profesionālās vai personīgās pieredzes dēļ var kompetenti un interesanti spriest par dažādās pasaules malās notiekošo, kā ārzemju latvieši vai Latvijas diplomāti.
Pirmajā epizodē “Komandcentra” vadītājs Ansis Īvāns ar žurnālistu Andri Kārkluvalku apsprieda dažādus ar Krievijas raisīto militāro spriedzi saistītus jautājumus, kā arī intervēja Muižnieku par gruzdošā konflikta humānajām sekām.
