Pildegovičs: Irānas un Krievijas kopīgās intereses - savstarpējs politisks atbalsts, izdevīgums un kodolprogramma

Irānas intereses, piegādājot Krievijai bezpilota lidaparātus Ukrainas civiliedzīvotāju terorizēšanai, galvenokārt saistītas ar savstarpēju politisko atbalstu un materiālu labumu interesēm, taču starptautiskā sabiedrība pastiprinātu uzmanību pievērš arī tam, vai šī sadarbība neveicina Irānas kodolprogrammu, "Delfi TV" raidījumā "Komandcentrs" atzina Latvijas vēstnieks un pilnvarotais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Andrejs Pildegovičs.

Viņš norādīja, ka Irāna šobrīd turpina veidot izejmateriālus un attīstīt tehnoloģijas, un, pēc dažu analītiķu aplēsēm, Irānas spējas jau ir sasniegušas 90% līmeni, lai pabeigtu savu kodolieroču izgatavošanu. Vienlaikus Irāna joprojām izvairās no atklātības un sadarbības ar Starptautisko atomaģentūru, “un tas ir aspekts, kas mūs ļoti uztrauc,” sacīja Pildegovičs.

Kopš konflikta sākuma Irāna centusies ieturēt diezgan zemu profilu, attiecības ANO ieskicēja diplomāts. Irāna līdz šim publiski nav uzstājusies un aizstāvējusi Krieviju, arī balsojumos par Krievijas nosodīšanu tā vai nu nav piedalījusies, vai ir atturējusies. Taču neilgi pēc jūlijā notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānas galvaspilsētā Teherānā no sabiedrotajiem sākusi pienākt informācija par visnotaļ apjomīgām Irānas bezpilota lidaparātu piegādēm Krievijai.

“Šorbīd praktiski nav nekādu šaubu, ka šie ieroči nāk no Irānas, to ir verificējuši Eiropas Savienības eksperti un tam sekojušas sankcijas Irānas ieroču ražotājiem un amatpersonām,” uzsvēra Pildegovičs.

Francija, Lielbritānija, ASV un citas valstis rosina šo jautājumu skatīt Drošības padomē, jo šeit saskatāms ANO Drošības padomes 2015.gada rezolūcijas pārkāpums. “Rezolūcijā bija skaidri definēts, kādas dubultā pielietojuma preces, ieroču tipus Irāna drīkst eksportēt,” atgādina Latvijas vēstnieks ANO.

Drošības Padomes rezolūcijas pārkāpums ir “ļoti nopietna lieta”, un šādu pārkāpumu ir salīdzinoši maz – līdz šim tikai tādas valstis kā Ziemeļkoreja ir atļāvušās izrādīt tādu atklātu nicinājumu pret Drošības padomi, uzsver Pildegovičs.

Protams, arī šajā gadījumā nevar izslēgt, ka Krievija Drošības padomē šim jautājumam uzliks veto, taču kopš šā gada sākuma ANO pēc katra veto pielietojuma nekavējoties - 10 dienu laikā - sanāk uz īpašu ģenerālās asamblejas sesiju, kurā par sāpīgo jautājumu var izteikties visas 190 valstis. Irānas militārās programmas gan kodoljomā, gan raķešu jomā gan to eksports satrauc ļoti daudzas valstis, skaidro diplomāts, tāpēc sagaidāms, ka šeit ļoti daudzas valstis gribēs izteikties, nosodīt Irānu un izdarīt spiedienu gan uz Irānu, gan uz Krieviju.

Krievija savukārt uz to reaģē, mēģinot izdarīt spiedienu uz ANO ģenerālsekretāru, draudot pārtraukt sadarbību, kā arī mēģina paralizēt Drošības padomes darbu, piemēslojot tās dienaskārtību ar viltus jautājumiem.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.