Kaut Ukrainas spēkiem vairākās vietās frontē izdevies iebrucējus atsist atpakaļ Krievijas virzienā, pilnīgai okupantu patriekšanai no valsts teritorijas būtu "jāiznīcina apgādes līnijas, apgādes centri, karaspēka pulcēšanās rajoni, kas ir jau Krievijas teritorijā – jāietekmē pretinieks ar dziļiem triecieniem" – tā raidījumā "Komandcentrs" skaidroja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos pulkvedis Didzis Nestro. Viņš norādīja, ka šādiem manevriem Ukrainai būtu nepieciešama kara aviācija un tanki – daudz vairāk nekā pašreiz ir Ukrainas rīcībā.

Nestro skaidroja, ka Ukrainas panākumus dažos frontes punktos, piemēram, pilsētiņās ap Harkivu
atsitot iebrucējus atpakaļ Krievijas virzienā, vairāk ir diktējuši vietējie apstākļi, “tas, ka situācija ir bijusi izdevīga, un komandieri uz vietas ir konstatējuši, ka šādas sekmes varētu iegūt”. Masīviem uzbrukumiem, lai izspiestu Krievijas armiju no tās okupētās teritorijas, gan būtu nepieciešama daudz lielāka jauda. “Nepieciešama gan aviācija, gan dziļie triecieni, ne tikai teritorijās, kuras ir ieņēmusi Krievijas armija, bet arī pašā Krievijas teritorijā. Jāiznīcina apgādes līnijas, apgādes centri, karaspēka pulcēšanās rajoni, kas ir jau Krievijas teritorijā – jāietekmē pretinieks ar dziļiem triecieniem,” norādīja NBS pārstāvis.

Tādēļ iespējamie Ukrainas aizstāvju pretuzbrukumi atkarīgi no tā, kādi ieroči būs armijas rīcībā. “Šobrīd viņiem ir ļoti daudz aizsardzībā izmantojama tehnika – artilērija, droni, prettanku ieroči. Lai veiktu aktīvus uzbrukumus tomēr nepieciešama manevru tehnika – tanki, kara aviācija, iespējas ietekmēt pretinieku dziļumā,” skaidroja Nestro.

Viņš uzsvēra, ka rietumu piegādātā tehnika Ukrainai ir ļoti noderīga, un tā dod iespējas veikt uzbrukumus, bet “principā vajag daudz vairāk artilērijas, daudz vairāk raķešu, nekā patreiz ir ukraiņu rīcībā”.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Reti kuram palika nepamanīts, ka attaisnojoties ar sliktiem laika apstākļiem 9. maija parādē Maskavā nepiedalījās Krievijas gaisa spēku lidmašīnas. Nestro atklāja, ka viens no ticamākajiem iemesliem tam – Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās, ka šīs lidmašīnas varētu izmantot uzbrukumam pret viņu. Iespējami arī citi skaidrojumi, kā lidaparātu aizņemtības frontē Ukrainā, bet tas būtu “dīvaini” – “Kaut kādas jau varēja atsūtīt,” secināja Nestro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!