Kaut ir saprotami vides aktīvistu motīvi, kuri, vēršot uzmanību uz klimata pārmaiņām, vairākos pasaules muzejos aplējuši pasaulslavenus mākslas darbus ar ēdieniem, ļoti cerams, ka šim piemēram Latvijā neviens neizdomās sekot. Pat ja mākslas darbi netiktu sabojāti, tas liktu ieviest jaunus un ļoti dārgus drošības pasākumus – tā raidījumā "KultūrKlubs" izteicās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

LNMM šobrīd darbojas ļoti veiksmīgi – tā izstāde "PURVĪTIS" kļuvusi par otro apmeklētāko pēdējos 30 gados, šobrīd muzejā apskatāma prominentā latviešu mākslas zinātnieka un gleznotāja Imanta Lancmaņa darbu izstāde, un jau tuvākajos gados muzejs cer piedāvāt apmeklētājiem jaunu kāda pasaulē pazīstama mākslinieka darbu izstādi. Tomēr bez raizēm neiztiek, un viena no šobrīd asākajām – kā nosargāt mākslas darbus no vides aktīvistiem?

"Cik mēs esam iepazinušies ar šiem gadījumiem pasaules muzeju praksē, mūs tas, teikšu godīgi, uztrauc. Mēs saprotam ideju, to nepieciešamību pievērst uzmanību šai problēmai ar absolūti ekstrēmiem līdzekļiem. Man gan reizēm arī ir jautājums – kāds tam nabaga van Gogam ir sakars ar šo problēmu?" raidījumā teica Lāce.

Atkārtoti uzsverot, ka saprot aktīvistu motīvus, muzeja direktore atzina, ka šādas akcijas tomēr ir ļoti netīkamas to radīto netiešo izmaksu dēļ. "Mākslas darbs var tikt sabojāts – ne visi ir iestikloti. Šobrīd jau būs tiešām tā, ka muzeju ekspozīcijās būs noteiktas prasības likt stiklu priekšā. Ja liekam parasto stiklu, tad, piedodiet, mēs ļoti labi apskatām sevi, blakus stāvošo personu, bildi mēs praktiski neredzam. Ja mēs liekam profesionālo muzeju stiklu, tas ir ļoti dārgi, tie ir milzīgi izdevumi muzejam," skaidroja LNMM direktore.

"Es ļoti ceru uz mūsu aktīvistu izpratni un sapratni, ka varbūt pie mums tā nedarīs. Protams, mēs esam devuši instrukcijas mūsu cilvēkiem, kuriem tas ir jāuzpasē," viņa piebilda.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Šobrīd LNMM ir pēcpandēmijas "apmeklētāju atgūšanas posmā" atzina Lāce. Viņa atzina, ka pēdējie gadi bijuši ļoti nomācoši, jo "muzejs dzīvo tad, kad tur ir cilvēki", tādēļ milzu gandarījumu raisījusi sabiedrības lielā interese par Vilhelma Purvīša darbu izstādi. Sevišķi tādēļ, ka tūrisma ierobežojumu dēļ, lielākā daļa šo apmeklētāju bijuši vietējie mākslas baudītāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!