Kādēļ Rīgā var būt dārgāk kā Parīzē?
Daudzo koncertu dēļ melomāniem šī vasara būs skaists laiks, ja, protams, pietiks līdzekļus, atzina Putniņš. "Daudzi jau domā – pilna "Arēna", biļete 50-70 eiro, rīkotāji bāž nez ko savās kabatās. Jāsaprot, ka starptautisko mākslinieku koncerti ir dārgs pasākums, jo viņi pārsvarā tūrēs brauc ar savu aparatūru un 50, 60 100 cilvēkiem, kas ar to strādā. Tā kā izmaksas, rīkojot lielus koncertus, ir ļoti lielas un ieejas biļešu cenas nekādi nevar būt zemākas, kā citur Eiropā vai pat atsevišķās reizēs augstākas. Mēs nevaram rēķināties, kā Parīzē uz lieliem koncertiem, ka pilnīgi noteikti būs visas biļetes izpirktas," skaidroja Putniņš.
Majors piebilda, ka izmaksas paaugstina arī tas, ka Rīgā koncertu vienkārši ir mazāk nekā Parīzē. "Ja lielajās pilsētās koncertvietā notiks 100 koncerti gadā, tad viņam infrastruktūras izmaksas sadalās uz 100. Pie mums varbūt tie ir tikai 30 koncerti, tādēļ, katram koncertam izmaksas pieskaitāmas daudz lielākas," viņš teica.
Ananāsi uz skatuves un šampānietis publikā
Kaut dzirdēts daudz šausmu stāstu par mūziķu dīvainajām un pārspīlētajām prasībām no koncertu organizētājiem, mūsdienās šāda bohēma ir aprimusi. Turklāt prasības, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet ekstravagantas, iedziļinoties kļūst visnotaļ saprotamas, skaidroja Putniņš. "Mums tā šķiet – ā, uzkāpa uz skatuves, palēkāja pāris stundas, nopelnīja naudu par īsti neko. Bet tas ir šausmīgi smags darbs, braukt mēnešiem tūrē, gulēt autobusā ar tikai atsevišķām dienām viesnīcās. Skaidrs, ka jādara viss iespējamais, lai mākslinieki justos kā mājās. Agrāk šūmējāmies, likās, nu ko viņi ar tām savām virtuvēm, mums tik daudz par to jāmaksā, mums taču arī ir labi restorāni! Bet ar laiku nāca tā sapratne, ka viņi jau nevar riskēt, braucot divu mēnešu tūrē pilnīgi dažādos Eiropas nostūros kaut kur Krievijā ēst pelmeņus, Itālijā makaronus un Latvijā skābētus kāpostus. Tev visu laiku jābūt formā, nevis jāeksperimentē ar to, vai nākamajā dienā nebūs ilgāk jāpaliek viesnīcā," viņš skaidroja.
Majors savukārt atzina, ka vienīgais mūzikas žanrs, kur šāda bohēmiska uzdzīve vēl rit pilnā sparā ir hiphops, un bieži vien līdz pēdējam brīdim pat nevari būt drošs, vai mākslinieks ieradīsies uz izsludināto koncertu. "Īstais rokenrols ir hiphopa scēnā. Pirms dažiem gadiem festivālā bija "Rae Sremmurd". Tur bija visfantastiskākās lietas, piemēram, ananāsi, un šampānietis dārgāks par "Dom Perignon". Sagādājām. Ananāsi bija uz skatuves vienkārši kā dekorācijas un viņi visu šampānieti izlēja publikā," viņš atminējās.
