'Mūzikas un vārdu herbārijs' – 'KultūrKlubā' Jānis Šipkēvics par jauno albumu, operu un dzīves līkločiem

"Varbūt kāds ir ievērojis, ka manos tekstos daudz ir paradoksu vai it kā nesavienojamu lietu, kas, manuprāt, tomēr beigās, kā latviski saka – "makes sense" [ir jēgpilni – red.]," tā par savu radošo daiļradi raidījumā "KultūrKlubs" smaidīja mūziķis un komponists Jānis Šipkēvics. Intervijā viņš 7 stāstīja gan par savu jauno albumu, dzejkoncertu un minioperu, gan ļāva ielūkoties savā radošajā procesā un pateicās savam "mentoram vārda dabā", kurš ir ne tikai dziesmu, bet pat mūziķa meitas vārda autors.

Radošā šūpošanās un brīnīšanās par pasauli

Šipkēvics šovasar svinēs apaļo 40 gadu jubileju, un jautāts, kā tās kontekstā vērtē savu līdzšinējo radošo dzīvesgājumu, bija visai paškritisks. "Tāda šūpošanās es teiktu, viscaur. Kopumā tā ir pieaugšana, bet tai ir dažādas dabas. No vienas puses tu centies kļūt gudrāks, apdomīgāks vai dziļdomīgāks. No otras puses, tu centies arī saglabāt to bērnu, kas tevī, kas mūsos katrā ir tā lielākā vērtība," viņš teica.

Šipkēvics atzina, ka šie centieni varētu būt noveduši arī pie kļūdām, apšaubāmām vai pat smieklīgām radošām izvēlēm, tomēr kopumā pats domā, ka tas ir izdevies. "Protams, laiks tevi mīca, kaut ko salauž tevī un atstāj brūces un rētas, un droši vien kaut ko tas atņem, bet kopumā es cenšos saglabāt to puiku sevī, un to brīnīšanos par pasauli," viņš skaidroja.

"Latviski sakot – makes sense"

Šipkēvica dziesmu tekstiem raksturīgas vārdu spēles un rotaļāšanās ar valodas likumiem. Viņš pats atzina, ka iedvesma tiem nereti rodas vienkārši nepareizi sadzirdot kāda cita teikto. "Varbūt kāds ir ievērojis, ka manos tekstos daudz ir paradoksu vai it kā nesavienojamu lietu, kas, manuprāt, tomēr beigās, kā latviski saka – "makes sense" [ir jēgpilni – red.]. Pilnīgs pretmets, kas īstenībā izskaidro to, ko vienkāršiem vārdiem tu nevarētu pateikt. Tas ir kas tāds, kas ļauj ieraudzīt lielos procesus kaut kā savādāk, līdzīgi kā dzejā un anekdotēs," atzina mūziķis.

Šādas iedvesmas "drupačas" tiekot saglabātas, iedziedot vai iedungojot tās telefonā, bet kopējais "drupaču" krājums Šipkēvicam esot liels, un ar to arī viņš strādājot "tajā lielajā procedūrā". "Sēžos savā darbnīcā un sāku to visu būvēt kopā. Tad, kad man vārdu sāk aptrūkties, es bieži vien aicinu savu ļoti tuvu domubiedru Martu Pujātu un kopā ar viņu risinām šīs liriskās problēmas. Viņš man ir liels, liels iedvesmas avots, es pat teiktu – mentors vārda dabā," atzinās Šipkēvics. Tādā veidā Pujāts kļuvis ne tikai par vairāku dziesmu tekstu un divu minioperu libretu autoru, bet pat par Šipkēvica meitas vārda autoru. "Jūna – tas ir Marta izgudrojums," atklāja mūziķis.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Šipkēvics atzinās, ka pats īsti nezina, kā ar visu šobrīd tiek galā. Lielā dažādo pasākumu pārbagātība šajā nedēļas nogalē nav bijusi speciāli plānota, daļēji to ietekmējusi arī pandēmija, kuras dēļ nācies atlikt albuma "Apgaismo mani" izdošanu. "Esmu laimīgs, ka ir darbs un ir ko darīt," rezumēja mūziķis. 01:14

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.