'Sirds deg!' Olte un Kļaviņa par 'sistēmas bērniem' un filmu 'Māsas'

Filma "Māsas" par "sistēmas bērniem" pie skatītājiem nonākusi laikā, kad šis temats ir īpaši aktuāls – dienu iepriekš Valsts Kontrole publiskoja apjomīgas revīzijas par tā sauktajiem "problēmbērniem" rezultātus. Filmā, kuru veido reālu bērnu stāsti, skaidri redzams "apburtais loks" - cik grūti ir izrauties no vardarbības ģimenē. Filmas režisore Linda Olte raidījumā "KultūrKlubs" pauž cerību, ka šis darbs liks līdzcilvēkiem pamanīt šo problēmu un iesaistīties tās risināšanā.

Sākotnēji šo stāstu režisore vēlējusies veidot kā dokumentālo kino, bet tas nav bijis iespējams datu aizsardzības noteikumu dēļ. Tad viņa sākusi rūpīgu izpēti, liekot kopā "dzīves kauliņus" un veidojot stāstu, kas balstīts reālu bērnu nama bērnu, darbinieku, mammu pieredzē, lai izgaismotu šo cilvēkus, kuriem ikdienā paejam garām, stāsta režisore. Filmas pamatā ir reāls brāļa un māsas dzīvesstāsts, taču ap to savijušies citi uzklausītie stāsti, kas saaudušies vienā scenārijā.

“Izpētes laiks priekš manis bija ļoti aizraujošs, tikšanās ar bērniem, kuri stāsta, kā viss notiek, kā pārnēsā narkotikas,” piebilst režisore. Arī filmā atspoguļotais stāsts par sievieti, kura nokļuva cietumā, jo nogalināja dzīvesbiedru, kurš dedzinājis meitas kāju - ir balstīts reālos notikumos.

Aktrise Elita Kļaviņa, kura filmā atveido bērnunama direktori, papildina, ka filma savā ziņā ir par sekām – cēloņi sākas ģimenē, un šajā stāstā ir labi redzams apburtais aplis: ir jānotiek teju brīnumam, lai izkļūtu no vardarbīgas vides ģimenē.

Kļaviņa atgādina statistiku, ka Latvijā katra trešā sieviete līdz 15 gadu vecumam ir saskārusies ar fizisku vai emocionālu vardarbību, un pandēmijas laikā situācija ir vēl pasliktinājusies: “Kaut kā gribētos pievērst uzmanību un saprast, ka tā nav tikai statistika un tās nav tikai mākslinieku fantāzijas - tādu stāstu ir ļoti, ļoti daudz. Tajā visā ir iesaistīti un cieš arī bērni.”

Režisore Olte norāda, ka filmas veidošanas procesā emocijas bija jānoliek malā, tāpēc, uzklausot bērnu stāstus, jutusies teju kā detektīvā, atklājot kādu jaunu grāmatas lappusi. “Protams, kopumā man ļoti sirds deg par šiem bērniem un šiem cilvēkiem, jo skaidrs, ka, satiekot viņus un dzirdot šos konkrētos stāstus, tu nevari palikt vienaldzīgs. Mēs, paldies Dievam neesam no betona radīti.”

Līdzīgā pieredzē dalās Kļaviņa – kad beidzās filmēšanas periods viņas dokumentālajai filmai “Iļģuciema māsas”, kas aplūko cietumā esošo sieviešu dzīvesgājumu, viņa jutusies emocionāli “izgrebta ar karoti” un vismaz divus mēnešus bija grūti skatīties nofilmēto.

Filma “Māsas” jau ieguvusi divas godalgas Varšavā, tālāk tā ceļos uz Londonas, Ņujorku, Tallinu un citiem filmu festivāliem, stāsta Olte un pauž cerību, ka tādējādi šis darbs palīdzēs problēmai pievērst plašāku uzmanību. “Gribētos, lai tas reāli palīdz un kaut ko konkrēti maina arī Latvijā,” piebalso aktrise Elita Kļaviņa.