Šajā nedēļas nogalē Mežaparka lielajā estrādē lielkoncertā "Dziesma dejo, deja skan" dziesma un deja savienosies, metot tiltu uz nākamgad gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Uzveduma repertuārā būs gan kora dziesmu "zelta fonds", gan daudz jaunrades, kurā dot vaļu skatītāju fantāzijai– tā par ausīm un acīm baudāmo DelfiTV raidījumā "KultūrKlubs" pastāstīja lielkoncerta producents Edžus Arums un viens no virsvadītājiem, horeogrāfs Agris Daņiļevičs.
Kaut arī šis uzvedums nereti tiekot salīdzināts ar Dziesmu un deju svētkiem, daudz kas tajā notiek ačgārni, piemēram, koristu vietas estrādē ieņem skatītāji, bet paši dziedātāji kopā ar dejotājiem pārvietojas pa laukumu, kur parasti atrodas skatītāju soli.
Doma par uzvedumu, kurā satiekas gan dziedātāji, gan dejotāji, gruzdējusi jau ilgu laiku. "Es atceros ļoti spilgti, kad man tas bija – deviņdesmito gadu beigās Dziesmu un deju svētku fināla koncertā es dejoju Mežaparka estrādē lielā kora pavadībā kā dejotājs. Tā sajūta bija neaprakstāma, bet tā bija izlase – koris dzied un kādi seši septiņi ansambļi dejo vienu divus gabalus, un man pietrūka šīs emocijas līdz galam. Es domāju, ka tam ir jābūt dziesmu un deju koncertam vienam lielam, kopīgam, nevis tikai no atsevišķiem gabaliem, un ir jābūt iespējai vairāk kolektīviem dejot," stāsta Arums.
Arī Daņiļevičs, kurš Dziesmu un deju svētkos piedalījies kā apakšdiriģents, rādot koristiem priekšā dažādas kustības, atzīst, ka azarts, ar kādu dziedātāji kustas "tajā savā puskvadrātmetrā, kur viņi stāv", ir nudien aizraujošs, tāpēc ideja par koncertu, kurā dziesma un deja satiekas, attīstījusies pavisam dabiski, ļaujoties kopīgai inercei un vēlmei.
Kaut arī pandēmijas laikā dziedātāju un dejotāju kolektīvu rindas kļuvušas par aptuveni 30-40% retākas, uzveduma veidotāji uzsver, ka tā nav traģēdija – drīzāk pārkārtošanās, un dziedāt un dejot vēlme nav izsīkusi. "Tas bija kā atvilkts loks, kurš gaidīja brīdi, kad bultu palaidīs lidojumā," tā par "Dziesma dejo. Deja skan" dalībniekiem stāsta Daņiļevičs.
