Par kriptovalūtu nākotni un finanšu pasauli, stāsta Liza Aizupiete
Kriptovalūta radās, kad kāds anonīms programmētājs, vēloties izveidot no pasaules finanšu sistēmas neatkarīgu vērtības uzkrāšanas un maksāšanas līdzekli, izstrādāja algoritmu, kas kļuva par pamatu “Bitcoin”. Tā vēl aizvien ir populārākā, vērtīgākā un, kā daudzi norāda, vienīgā patiesi neatkarīgā kriptovalūta. Sākotnējais solījums, kas nāca ar to: valūta, kas ir neatkarīga no centrālo banku lēmumiem un tādējādi mazāk pakļauta svārstībām.
Pērn, finanšu tirgiem ciešot zaudējumus, digitālās monētas zaudēja lielu apjomu savas vērtības un investori pārgāja no riskantajām kriptovalūtām uz drošākiem aktīviem. Taču nu, pēdējās nedēļās, banku sektoram ļogoties, biržās novērojams intereses par kriptovalūtām pieaugums. Kā norāda raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs Raivis Vilūns, iespējams, tieši tāpēc, ka daļai ir bažas par plašāku problēmu vilni tradicionālo finanšu pasaulē.
Raidījuma viešņa Liza Aizupiete norāda, ka bankas šobrīd piedzīvo problēmas saistībā ar “fractional banking” sistēmas problēmām. “No depozītiem 90% var tikt ielikti investīcijās, un, ja tas tiek ielikts kādā citā bankā, tad 90% no tās naudas. Tas ir tāds milzīgs naudas radīšanas instruments,” saka eksperte, skaidrojot, ka, pretēji tradicionālajai “naudas sistēmai”, “Bitcoin” netiek “izšķīdināts”, kad centrālās bankas drukā naudu. Attiecīgi viņa uzskata, ka šeit šī konkrētā kriptovalūta ir pielīdzināma zeltam, jo ir ierobežots daudzums, ko nevar mākslīgi palielināt.
Sarunu par finanšu sistēmām un kriptovalūtām, skaties raidījumā!
"Nākotnes kapitāls" ceturtajā raidījuma sezonā vadītāji runā ar investoriem, kuri dalās ar savu pieredzi, veiksmēm un neveiksmēm.
Savus jautājumus vai ierosinājumus sūtiet uz nakotneskapitals@delfi.lv.
Raidījuma "Nākotnes kapitāls" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Šis ir maksas raksts.
Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.
Lasīt rakstu.