Izdomā, kad brauksi ar transportu, un vismaz 36 stundas pirms došanās ceļā noskaidro uzņēmumu, kas veiks pārvadājumu, atrodi tālruņa numuru un paziņo, ka dosies ceļā – tā cilvēki ar kustību traucējumiem gatavojas braucienam ar autobusu. Vai tas ir ērti, lai nokļūtu uz darbu? Vai visā Latvijā situācija ir līdzīga? Kādi uzlabojumi gaidāmi tuvākajā laikā? Par to runājam raidījumā "Šķēršļu josla".

Raidījuma viesus – apvienības "Apeirons" vides pieejamības ekspertu Jurģi Briedi un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) Sabiedriskā transporta plānošanas, analīzes un kontroles daļas vadītāju Santu Aveniņu – iztaujā žurnālists Andris Auzāns.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes

Jurģis Briedis skaidro, ka cilvēkam ar invaliditāti pārvietošanās ar autobusu ir jāplāno laikus, jo jāpiesakās iepriekš. Turklāt tas var būt diezgan sarežģīts process: "Tev jāatrod ir tieši tā kompānija, kas ved konkrētajā reisā, tad jāsameklē kontakti, tad ir jāpiesaka. Mums ir kolēģi, kuriem ir runas traucējumi, – kā viņi pieteiks? Ir daudz lietu, kas to pakalpojumu šobrīd padara sarežģītu."

Vēl viens būtisks jautājums ir arī autobusu vadītāju attieksme – ne vienmēr viņi prot un vēlas palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti. Santa Aveniņa skaidro: "Mēs esam izvirzījuši šīs prasības, mēs esam saņēmuši arī atgriezenisko saiti, ka vadītājs ir apmācīts, bet pietrūkst tās praktiskās sadaļas un varbūt tādas kopējās sabiedrības un, līdz ar to, arī autobusu vadītāju izpratnes par šīm personām." ATD pārstāve norāda, ka daļa autobusu vadītāju satraucas arī par to, ka kaut ko varētu izdarīt nepareizi, un, iespējams, pārvadātājiem vajadzētu nodrošināt plašākas apmācības, nevis tikai minimāli noteikto apjomu.

Šobrīd viena no skaļākajām aktualitātēm sabiedriskā transporta jomā ir kartelis, kurā iesaistīti vairāki lielie pārvadātāji. Jautāta par to, vai, laužot līgumus ar šiem pārvadātājiem, pastāv risks, ka pasažierus pārvadās sliktāk aprīkotos autobusos, kas nebūs tik piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti, Aveniņa atbild apstiprinoši – tāds risks pastāv. "Ja šāda situācija iestāsties, tad primārais, protams, ir sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšana."

Kā sabiedriskā transporta pieejamība ietekmē cilvēku ar invaliditāti iespējas strādāt? Jautāts, vai var būt situācija, ka cilvēks atrod sapņu darbu, bet uz to nevar fiziski nokļūt, Briedis atbild: "Jā, tieši tā. Un bieži vien cilvēki nesaprot, ka tas nav tāds vienreizējs pasākums – kaut kādi svētki, ka es nu tagad kaut kur braukšu. Cilvēks ar invaliditāti ir tāds pats cilvēks, un viņam ir katru dienu jābrauc. Viņš grib katru dienu uz transportu paļauties, lai katru dienu tas strādātu." Pašlaik tas iespējams tikai Rīgā.

Raidījumā "Šķēršļu josla" divas reizes mēnesī runājam par un ar cilvēkiem, kuriem ikdienā ir jāpārvar vairāk birokrātisku un fizisku šķēršļu nekā lielākajai daļai sabiedrības. Ne visi no tiem ir viegli pārvarami vai nojaucami, bet daži ir. Raidījuma mērķis ir identificēt grūtības, lai tās pārvarētu un neapzināti neradītu jaunas.

Raidījumu "Šķēršļu josla" vari klausīties arī "Apple" un "Spotify" podkāstos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!