Labo speciālistu loterija. Kā tiek ievērotas cilvēku ar invaliditāti tiesības

"Pavisam viennozīmīgi – līmenis ir zems. Cilvēki ļoti maz zina par savām tiesībām, un jo īpaši maz zina, kā savas tiesības aizstāvēt tiesā," situāciju Latvijā ieskicē Podziņa. Sarunās ar cilvēkiem gan atklājusies arī kāda pozitīva tendence – Tiesībsarga biroju zina daudzi. Turklāt nepieciešamības gadījumā cilvēki nevairītos lūgt palīdzību.

Vaicāta par to, kas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nezina savas tiesības, Podziņa atbild, ka tā ir informācijas pieejamība. Cilvēki izmanto sociālos tīklus un internetā meklētājus, lai saprastu par ko īsti ir uzrakstīti attiecīgie administratīvie akti. Ļoti būtiska ir arī valoda, kādā tika skaidrota informācija, jo administratīvie akti ir ļoti grūti saprotami un uztverami.

Runājot par to, vai valsts un pašvaldību iestādes ir gana pretimnākošas, Podziņa izsakās noraidoši: "Lielākā daļa no valsts pārvaldes iestādēm šīs prasības izpilda formāli." Viņa skaidro, ka ļoti bieži informācija iestāžu mājas lapās ir vērsta uz iestāžu darbiniekiem, nevis cilvēkiem ar invaliditāti.

"Diemžēl, ļoti bieži tas pakalpojums ir atkarīgs no tā, cik mums kvalificēts speciālists ir gadījies pretī, cik viņam ir liela empātija, cik viņam ir vēlme un laiks tajā mirklī iedziļināties tā cilvēka lietā un situācijā," stāsta Rezevska, piebilstot, ka, protams, cilvēks, kuram vajadzīga palīdzība, ne vienmēr mācēs precīzi pateikt, kas tieši viņam pienākas un ir vajadzīgs.

Podziņa atgādina, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt tiesību ievērošanu, tāpēc viņa aicina cilvēkus neapstāties pie pirmā atteikuma. Būtiski ir vērsties pašvaldībā rakstiski. Tādā gadījumā atteikums ir rakstiski jāpamato.

Rezevska norāda, ka izpratne par invalīdu tiesībām Latvijā ir laba. Problēma ir tajā, ka daudzas nianses netiek realizētas praksē, jo trūkst zināšanu. Tāpēc ir ļoti vajadzīgas kopīgas vadlīnijas, kā realizēt ieceres par pieejamību.