"Mēs katrs nonāksim dzīvē kaut kādā posmā, kur mums tā vides pieejamība būs ērta un mums būs vajadzīga," raidījumā "Šķēršļu josla" uzsver invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Neskatoties uz to, ka sabiedrības novecošanās dēļ vides pieejamība kļūst par nepieciešamību arvien lielākai sabiedrības daļai, šajā jomā joprojām ir daudz problēmu – sākot no projektētāju un arhitektu attieksmes līdz pat kontroles mehānismu trūkumam.

Kā raidījumā skaidro Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, arhitektu attieksme un izpratne par situāciju ir ļoti dažāda. Kamēr vieni vides pieejamības nodrošināšanu uztver kā profesionālu izaicinājumu, ir daļa, kas pat necenšas meklēt efektīvus risinājumus.

Sarunas laikā iezīmējās vairākas būtiskas problēmas: lai arī par vides pieejamību tiek runāts salīdzinoši daudz, joprojām virknē jauno un rekonstruēto objektu par to domāts netiek vispār vai arī risinājumi ir formāli. Situācijas risināšana var būt ilgs un sarežģīts process, jo efektīva kontroles mehānisma šajā jomā trūkst.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

"Mēs katrs nonāksim dzīvē kaut kādā posmā, kur mums tā vides pieejamība būs ērta un mums būs vajadzīga," uzsver Briedis. Iemesli var būt dažādi – mazi bērni, trauma vai novecošana.

Kādas ir iespējas kontrolēt, ka arhitekti un būvinženieri izpilda Būvniecības likumā noteiktās prasības par vides pieejamību? "Es ilgi domāju, vai valstī ir kāda institūcija, kas būtu atbildīga par vides pieejamības kontroli. Nē, nav," norāda Rožulapa, paskaidrojot, ka netiek kontrolēti ne objektu projekti, ne risinājumu ieviešana dzīvē.

Iespējas sodīt arhitektus un darbu pasūtītājus par normatīvu neievērošanu ir ļoti ierobežotas. Ir iespējams apturēt arhitekta sertifikātu, kā arī vērsties tiesā pret objekta īpašnieku. Tomēr process var ilgt gadiem, nesniedzot nekādus rezultātus. Viens no spilgtiem piemēriem ir Latvijas Mākslas akadēmija. Tiesas process par nepareizi uzbūvētu uzbrauktuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem ilgst jau 10 gadus.

Eksperti atklāj – pašreizējā sistēma nav efektīva. Nepastāv sankcijas, kas mudinātu pasūtītāju un arhitektus normatīvus ievērot. Iespējams, kādam arhitektam ir apturēta sertifikāta darbība, bet ēka tāpat paliek nepieejama daļai sabiedrības.

Vides pieejamība ir problēma daudzās ēkās, bet jautājums par transporta būvēm – ielām, trotuāriem, apmalēm – ir vēl nesakārtotāks, atklāj Briedis, norādot: "Transportbūvju projektētāji ir diezgan tālu no vides pieejamības."

Cik biežas ir situācijas, kad vides pieejamības jautājumi traucē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iekļauties darba tirgū? "Tu vari strādāt tādā ēkā," iesāk Briedis, "tādā, kur tu vari ne tikai fiziski nokļūt, bet arī uz labierīcībām nokļūt un visus savus darba pienākumus veikt. Tas tā ir. Un bieži vien mēs no pasūtītāja dzirdam – par apmeklētāju zonu kaut cik tiek domāts, bet aizmirst, ka cilvēks riteņkrēslā vai vienalga ar kādiem kustību traucējumiem var būt arī darbinieks".

Raidījumā "Šķēršļu josla" divas reizes mēnesī runājam par un ar cilvēkiem, kuriem ikdienā ir jāpārvar vairāk birokrātisku un fizisku šķēršļu nekā lielākajai daļai sabiedrības. Ne visi no tiem ir viegli pārvarami vai nojaucami, bet daži ir. Raidījuma mērķis ir identificēt grūtības, lai tās pārvarētu un neapzināti neradītu jaunas.

Raidījumu "Šķēršļu josla" vari klausīties arī "Apple" un "Spotify" podkāstos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit