Jaunā valdība pagaidām tomēr neplāno veidot jaunus ministru biedru amatus

Jaunā valdība šobrīd neplāno veidot jaunus ministru biedru amatus - kaut arī par šo jautājumu koalīcijas partiju vidū bijuši plaši strīdi un diskusijas, šobrīd tas "nav aktuālākais", piektdien raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā atzina koalīcijas partiju virzītie ministra amata kandidāti.

“Tas nav šobrīd aktuālākais jautājums – svarīgi, lai valdība uzsāk darbu,” tā uz jautājumu par to, vai būs vai nebūs ministru biedri, raidījumā atbildēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Māris Sprindžuks (AS). Valdībai jābūt elastīgai, veidojot koordinējošos mehānismus, tāpēc ministru biedri ir pareizi un atbalstāmi, bet, “ja bez viņiem varam iztikt – neliekam," sacīja Sprindžuks.

Viņam piebalsoja arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Anda Čakša (JV), paužot, ka svarīgi ir skatīties uz “valdību kā uz vienumu, ko ir iespējams fleksibli mainīt”, un ilgtermiņā dažādu jaunu, pēkšņu aktualitāšu risināšanai var būt dažādas pieejas, tajā skaitā var veidot darba grupas, kas strādā ar konkrētu jautājumu, līdzīgi kā tas bijis, veicot finanšu sistēmas “kapitālo remontu”.

Sprindžuks pauda viedokli, ka piemērots modelis būtu premjerministra pakļautībā veidot koordinējošu struktūru, kura uzņemas galvenos izaicinājumus, jo “premjeram tomēr jāieguļas”: “Viņam vienīgajam ir iespēja diviem trim ministriem pateikt – darīsim tā, jo ministrs ministram nevar pateikt: “Man ir taisnība un tu skriesi!” Manuprāt, tas, ka mēs par to daudz strīdējāmies un plēsāmies, jau ir progress, jo galvenais ir saprast domu, ārstēt to slimību.”

Lielākās opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viktors Valainis gan uzsvēra – partijai ir iebildumi gan pret pašu ideju, gan pret veidu, kā tā īstenota, un no ZZS ievēlētais bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris gatavo pieteikumu, lai šo lēmumu apstrīdētu Satversmes tiesā.

Valainis kritizēja, ka šīs pozīcijas izveidotas, atsaucoties uz 100 gadus vecu regulējumu, un pauda, ka ministru prezidenta rokās jau tagad ir gana daudz instrumentu dažādu uzdevumu risināšanai un koordinēšanai, un jaunu amatu izveide esot nepieciešama, tikai lai aizstātu vājus ministrus.

Sprindžuks savukārt oponēja, ka Valainis aizstāv “feodālu pieeju”, kurā ministriju un ministru skaits ir nemainīgs mūžīgi mūžos, taču mēs dzīvojam ļoti ātrā laikā, kurā izpildvarai jābūt elastīgai un jāspēj pielāgoties tiem izaicinājumiem, kas objektīvi rodas. “Ja ir jauna problēma, liekam ministru, iedodam budžetu, un pēc četriem gadiem skatāmies – izdarīja vai neizdarīja. Tā ir elastīga pieeja. Jā, tas kaut ko maksā, bet kas ir ministra alga un varbūt kaut kāds birojs? Štrunts! Tā ir kapeika uz valsts [mēroga].”

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.