Krievijas draudi ar kodolieročiem varētu būt reālāki nekā kara sākumā, pauž eksperte

Draudi, ka Putins pielietos kodolieročus, varētu būt reālāki nekā kara sākumā, taču atbilde no Rietumvalstīm noteikti sekotu, raidījumā "Spried ar Delfi" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.

Viņa norādīja, ka kodolieroču retorika no Krievijas puses ir šantāža un draudi, taču vairāki analītiķi ir pauduši, ka šoreiz to pielietošanai varētu būt pamatojums, jo Putins ir izmisumā, ko pierāda arī izsludinātā daļējā mobilizācija.

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis pauda, ka Rietumvalstīm ir jāsaprot, ka mūsdienu Krievija ir un būs draudu avots un tā pret to arī nepieciešams izturēties.

Lai gan gūstekņu apmaiņa vienmēr ir bijusi svarīga jebkurā kara situācijā, Langi-Ionatamišvili gūstekņu apmaiņa izbrīnījusi, jo Krievija "Azov" pulkam solīja tribunālu. Tas zināmā mērā arī apliecinot nodevību pret Krievijas tautu, kam tika teikts, ka tieši "Azov" pulks ir "galvenie nacisti".

Savukārt daļēja mobilizācija gan drīzumā neko kara gaitā mainīt nevarētu, jo process kā tāds prasa mēnešus, savukārt mobilizētie karalauku varētu sasniegt tikai gada beigās, norāda Balodis.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.