Šobrīd Latvijā spēkā esošie likumi neļauj sankcijām pakļauto oligarhu villās izveidot Ukrainas bēgļu nometnes. Tas varētu būt iespējams vai nu mainot likumu, vai arī, ja šie īpašumi tiktu konfiscēti kāda kriminālprocesa ietvaros – tā raidījumā "Spried ar Delfi" šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Šobrīd tiesām lēmuma pieņemšanai nosūtīta informācija par vairāk kā 40 šādiem īpašumiem. Lieguma uzlikšana nozīmētu, ka sankcijām pakļautais īpašnieks šīs ēkas nedrīkst pārdot, dāvināt, izīrēt vai kā citādi gūt no tām ienākumus. Tomēr tās joprojām ir viņa īpašums, kurā drīkst, piemēram, dzīvot pats. Sociālajos tīklos izskanējuši aicinājumi šādās villās, piemēram, Pjotram Avenam piederošajā Klauģu muižā izmitināt Ukrainas bēgļus. Līdzīgu risinājumu šobrīd politiskā līmenī apsver Lielbritānija.
Papsujevičs gan raidījumā pauda, ka, "tad būtu jārunā par speciāla tiesiskā regulējuma radīšanu", un aicināja jautājumam pieiet izsvērti un ar vēsu prātu, pieturoties pie tiesiskuma principiem. TM esot vērtējusi šo ideju pašreizējā regulējuma ietvaros, secinot, ka "tas ir stāsts drīzāk tad par konfiskāciju, kuros gadījumos tā iespējama". Viņš skaidroja, ka konfiskācija ir iespējama kriminālprocesa ietvaros, bet sankcijas pašas par sevi nav kriminālprocess.
Tikmēr Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa piebilda: ja kāds mēģinātu sankcijas apiet, tas jau būtu kriminālpārkāpums, un pavērtu iespēju noziegumā iesaistīto īpašumu konfiscēt valsts labā. "Lai gan tas būtu politiķu lēmums, manuprāt, viena no lietām, ko mēs varam darīt – mēs esam ļoti daudz strādājuši, lai mācētu pareizi, ātri un efektīvi konfiscēt noziedzīgu naudu, un, apejot sankcijas, tā kļūst par noziedzīgu naudu. Tādā gadījumā, konfiscējot īpašumus, pārdodot un ienākumus ziedojot vai nododot Ukrainas rīcībā, tas būtu ļoti pareizs žests. Tā ir lieta, kuru pasaule dara, dalās ar tiem upuriem, kas ir cietuši," pauda Znotiņa.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.