Virkne ārpolitikas pētnieku uzskata, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina uzsāktajā brutālajā karā pret Ukrainu izslēgt nevar nevienu no scenārijiem, tajā skaitā, iespējams, pat kodolieroču likšanu lietā. Cik nopietni ir Krievijas kodolieroču draudi? Par to ceturtdien, 3. martā, pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar NBS Mācību vadības pavēlniecības komandieri un Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru Oskaru Kudli un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Mārtiņu Varguli.
Kad Rietumvalstis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresīvajai lielvalstij noteica apjomīgas ekonomiskas sankcijas, Putins izdevis pavēli paaugstinātā gatavībā turēt Krievijas stratēģisko atturēšanas spēkus, kuru ietvaros ir arī vienības, kas atbild par valsts kodolieroču kapacitāti.
Šādu vēstījumu Putins nodeva arī uzrunā, paziņojot par iebrukumu Ukrainā. Krievijas agresors savā uzrunā norādīja, ka tie, kas "mēģinās mums traucēt" sakarsies ar tādām sekām, "kuras nekad savā vēsturē neesat redzējuši".
Ārpolitikas speciālisti, tajā skaitā stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors mierina, ka šādi paziņojumi pie Krievijas karaspēka neveiksmēm Ukrainā bija sagaidāmi, taču tie drīzāk rāda, cik vājš šobrīd jūtas Kremļa saimnieks. Tiesa, viņš arī piebilda: “Protams, šobrīd jābūt apdomīgiem.”
Krievijai ir lielākais kodolieroču krājums pasaulē, taču arī NATO ir pietiekami bruņota, lai iznīcinātu Krieviju, ja tiktu izmantoti kodolieroči. Visdrīzāk, šādu paziņojumu mērķis ir atturēt NATO atbalstu Ukrainai, tomēr bažas rada jautājums, kādu atbalstu Ukrainai Putins uzskatīs par pārāk lielu, vērtē ārpolitkas eksperti.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
