No 1. maija personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, bet pašlaik rindas pēc dokumentiem joprojām ir lielas, tāpēc rodas jautājums, vai valsts atlikušo trīs mēnešu laikā spēs nodrošināt to izsniegšanu teju 350 tūkstošiem cilvēku. Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitāti, iekšlietu nozares budžetu un citām aktualitātēm žurnāliste Alina Lastovska raidījumā "Spried ar Delfi" 8. februārī iztaujāja iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS). Raidījumā piedalījās arī informācijas aģentūras LETA redaktore Anastasija Tetarenko-Supe.

Saeimas pērn lemtais paredz, ka no šā gada 1. maija eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Aktuālie dati liecina, ka līdz 2023. gada 1. maijam personas apliecība jāsaņem 348 376 Latvijas iedzīvotājiem no 15 gadu vecuma līdz 64 gadu vecumam, kuriem ir derīga tikai pase vai nav derīga neviena personu apliecinoša dokumenta, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe.

PMLP kapacitāte līdz 1. maijam ļauj apkalpot nedaudz vairāk kā pusi no šī skaita, atzīmēja Puķe.

Viņa norādīja, ka pašlaik norit vakanču konkursi uz klientu apkalpotāju vietām, lai stiprinātu Pārvaldes klientu apkalpošanas kapacitāti. Tāpat viņa norādīja, ka tiek spriests par iespējām rosināt izmaiņas obligātā eID regulējumā, proti, nenoteikt gala termiņu, līdz kuram šis dokuments ir obligāti jāsaņem.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!