Lai gan ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO samitā aizvadītās darba nedēļas beigās pavēstīja, ka Krievija pašlaik nerada tiešus draudus alianses dalībvalstīm, NATO aktivizējusi aizsardzības plānus un stiprinājusi klātbūtni Austrumu flangā, tai skaitā Latvijā. Tikmēr Ukrainā karš turpinās – vietām valsts aizstāvji pārgājuši pretuzbrukumā, tomēr tuvākajās dienās cīņām var būt dažādi iznākumi, jo dažos frontes sektoros situācija ir sarežģīta. Par aktualitātēm Ukrainā un NATO samitā lemto pirmdien, 28. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes docentu Māri Andžānu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvi, kapteini Jāni Slaidiņu.
NATO samitā atkārtoti apliecināta pilnīga uzticība NATO līgumam un tā 5.pantam, kas paredz aizsargāt visu NATO teritoriju, savukārt ASV prezidents Džo baidens uzsvēris, ka Ziemeļatlantijas alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk.
NATO ir aktivizējusi aizsardzību pret ķīmiskajiem un atomieročiem, pieaugot bažām, ka Krievija varētu ķerties pie šādu ieroču izmantošanas Ukrainā. Savukārt Lietuva aicināja pastiprināt tā dēvētā Suvalku koridora aizsardzību no abām pusēm.
Tāpat 30 alianses valstu līderi vienojušies nosūtīt Ukrainai aizsardzības aprīkojumu un medicīnas preces, kā arī palīdzēt apmācīt ukraiņus piesārņojuma novēršanā un krīzes vadībā. Savukārt kāda augsta ranga ASV amatpersona ceturtdien paziņojusi, ka ASV un NATO sabiedrotie arī apspriež pretkuģu raķešu nosūtīšanu Ukrainai.
Noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, uz ko uzstāj Kijiva, NATO joprojām negrasās, uzsverot, ka tad būtu jādodas pretuzbrukumā Krievijai, radot lielus draudus visaptverošam karam starp NATO un Krieviju.
Tikmēr Ukrainā karš turpinās jau piekto nedēļu. Krievijai joprojām neizdodas gūt virsroku šajā karā, un vairākos apgabalos Ukrainas karaspēks pārgājis pretuzbrukumā. Kremļa karaspēks Ukrainā pastrādājis virkni kara noziegumu, bombardējot civiliedzīvotājus, skolas, slimnīcas, bērnudārzus un liedzot iedzīvotājiem iespēju evakuēties no karadarbības zonām. Savukārt Rietumvalstis bažījas, ka Krievija pret civiliedzīvotājiem Ukrainā varētu pielietot arī ķīmiskos ieročus.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs pavēstījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt uzspiest Ukrainai "Korejas scenāriju", to sadalot starp reģioniem, kas atrodas Kijivas un Krievijas spēku kontrolē.
Par NATO atbalstu Ukrainai un par Krievijas mērķiem runājam raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
