Ceļu uz Saeimu sācis Imigrācijas likuma grozījumu projekts, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, lai strādātu attālināti, dzīvojot Latvijā. Kam un kāpēc šāds likums nepieciešams, žurnālists Andris Auzāns otrdien, 8.februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieci Mairu Rozi un Saeimas deputātu Jāni Dombravu no Nacionālās apvienības.
Atsaucoties uz citu valstu pieredzi, Iekšlietu ministrijā norāda, ka šādas "nomadu vīzas" veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, tādējādi veicinot komercdarbību un tautsaimniecības attīstību. Šis risinājums arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā.
Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas.
Tiesa, vīzu varēs iegūt tikai ar nosacījumu, ka cilvēks ir oficiālās darba attiecībās vismaz pusgadu un viņa darba samaksa ir vismaz 2,5 vidējo algu apmērā. Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijā.
Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts guvis atbalstu valdībā, bet par to vēl jālemj Saeimai. Atsevišķi politiķi nobažījušies par šāda likumprojekta ietekmi uz imigrāciju, savukārt Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks raizējas, ka šie grozījumi ir arī "mēģinājums Latvijas normatīvajos aktos pa sētas durvīm iešmugulēt "partneri vai viendzimuma laulāto"."
