Saeima 8. jūnijā galīgajā lasījumā nobalsoja par ilgi apspriestās augstākās izglītības reformas pieņemšanu. Tā paredz izveidot augstskolu padomes, kurās būtu pārstāvēti ne tikai mācībspēki, bet arī eksperti no malas, mainīt rektoru ievēlēšanas kārtību un iedalīt augstskolas dažādos tipos. Reforma gan raisījusi asu pretestību, bažās par tās ietekmi uz akadēmiķu neatkarību. Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" to 9. jūnijā apsprieda ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Andri Teikmani un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku Dmitriju Stepanovu.

Saeimas atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Otrajā lasījumā atbalstītā likuma redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

× Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Intervija

Miks Dukurs oficiāli izšķīries no sievas un bauda laimi ar jauno mīļoto  (9) 42

'Ja gribi pabildēties plika, dod man ziņu,' nometnes direktors raksta dalībniecei  (7)

Lielākā laupīšana Japānas vēsturē – ideāls noziegums, kuru neizdevās atklāt