Pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrā no ekspozīcijas izņemti trīs igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes darbi – par tiem esot saņemtas sūdzības un Daugavpils neesot gatava šādai izstādei. Šis gadījums saasinājis bažas par vārda brīvību Latvijā. Vai mākslai ir robežas un vai cenzūra ir pieļaujama – par to ceturtdien, 1. decembrī, pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Latvijas Muzeju biedrības valdes locekli Elīnu Vikmani un juristu, mākslas cienītāju un Latvijas ārlietu ministra padomnieku Mārtiņu Drēģeri.
Notikums Rotko mākslas centrā izraisījis polarizētas reakcijas - daļa sabiedrības uzskata, ka Daugavpils dome rīkojusies pareizi, ieklausoties iedzīvotāju un reliģisko konfesiju pārstāvju teiktajā, bet citi pārmet domei mākslas cenzūru un vārda brīvības ierobežošanu. Savu nosodījumu par notikušo paudusi gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, gan Latvijas Muzeju biedrība atklātā vēstulē. Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēris, ka “mākslas politiska cenzūra demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama.”
Marka Rotko mākslas centra izstāžu kurators un Latvijas Laikmetīgās keramikas centra pārstāvis Aivars Baranovskis portālam "Delfi" paudis pārsteigumu par notikušo un atzinis: “Tas ir visai liels trieciens izstāžu veidošanai Rotko centrā – nezinām, kā mums tālāk darboties un saprast robežas.”
Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS) paudis viedokli, ka mākslinieka radošās izpausmes nedrīkst aizskart citu cilvēku brīvību un jūtas, uz ko mākslas kritiķi pauž bažas, ka cenzūras gadījums Daugavpilī kārtējo reizi apliecina pilsētas politisko tuvību ar nedemokrātisko Krieviju.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
