Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Ukraina apsūdzējusi Krieviju, ka tā pārvērtusi AES par militāru bāzi, un tajā notiekošais raisījis bažas par iespējamu kodolkatastrofu. Kāda stratēģiskā nozīme karadarbībā ir šai AES un vai iespējamas kodolavārijas gadījumā radiācijas riski pieaugs Latvijā – par to raidījumā “Spried ar Delfi” žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktori Daci Šatrovsku.
Atomelektrostacija Zaporižjā atrodas Krievijas kontrolē jau kopš marta, un šomēnes tā vairākkārt apšaudīta. Tāpat Ukrainas atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom" apgalvo, ka krievu okupantu karaspēks plāno izslēgt reaktorus un atslēgt tos no Ukrainas energosistēmas izejas līnijām".
Krievija arī ierobežojusi darbinieku piekļuvi AES. Tāpat tā aizvadītajā nedēļā noraidījusi ANO priekšlikumu par demilitarizētas zonas izveidi ap Zaporižjas AES Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis, ka radiācijas incidenti Zaporižjas AES atkarībā no vēja virziena un stipruma var apdraudēt visu Eiropu.
Reaģējot uz Latvijas iedzīvotāju bažām par drošību, Radiācijas drošības centrs aizvadītajā nedēļā uzsvēris - šobrīd Latvijā radiācijas drošības risku nav, tomēr atgādināja, kas jāievēro radiācijas avārijas gadījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
