Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā turpinās jau sešas nedēļas un pasauli šokē arvien jauni kara noziegumi pret Ukrainas tautu, taču viena no pasaules lielvarām – Ķīna - joprojām izvairās paust attieksmi pret šo agresiju. Eiropas un ASV līderi bažījas, ka Pekina varētu sniegt Krievijai militāru un ekonomisku palīdzību vai palīdzēt tai apiet Rietumu sankcijas. Par to, kādi ir Ķīnas argumenti un mērķi starptautiskajās attiecībās, trešdien, 6.aprīlī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu un Latvijas Universitātes Konfūcija institūta Latvijas puses direktoru Pēteri Pildegoviču.
Eiropas vadošās amatpersonas aizvadītajā nedēļā brīdinājušas Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un premjeru Li Kecjanu, ka jebkādi Pekinas mēģinājumi atbalstīt Maskavas sākto karu varētu negatīvi ietekmēt ekonomiskās attiecības ar ES, uz ko Ķīna savukārt paziņojusi, ka necenšas apiet Eiropas Savienības un ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā.
Tiesa, Ķīnas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu nodaļas ģenerāldirektors Vans Lutons vienlaikus arī norādījis, ka Pekina noskaņota uzturēt "normālas tirdzniecības attiecības ar Maskavu".
Pekina ir Maskavas lielākā tirdzniecības partnere. Saskaņā ar Ķīnas muitas sistēmas datiem pērn abu valstu tirdzniecības apjomi sasniedza 147 miljardus ASV dolāru - par 30% vairāk nekā 2019.gadā.
EK prezidente Urzula fon der Leiena paudusi pārliecību, ka Ķīna spētu ietekmēt Krieviju, un izteikusi cerību, ka Pekina "uzņemsies atbildību izbeigt šo karu". Taču Vans brīdinājis, ka Ķīnas lomu "nevajadzētu pārvērtēt", jo šis jautājums ir saistīts ar Eiropas drošību un "eiropiešu ziņā ir to nokārtot".
Uz Ķīnas sirdsapziņu cer arī Ukraina, kura to minējusi kā vienu no iespējamām valstīm, kurām būtu jāgarantē Ukrainas drošība, parakstot starptautisku līgumu.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
