Pagājušonedēļ izskanēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar iespējamu bērnu pornogrāfiju mākslinieka Kristiana Brektes mākslas darbos, jo tie apskatāmi publiskā vidē. Tas sabiedrībā raisījis plašas debates par robežu starp mākslu un pornogrāfiju, kā arī mākslas brīvību un cenzūru. 5. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" Monika Cālīte par to runāja ar divus atšķirīgus viedokļus šajā jautājumā pārstāvošiem zvērinātiem advokātiem - Juri Močuļski un Andri Tauriņu.
Policija informē, ka Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas, proti, par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju. Kriminālprocess sākts, ņemot vērā to, ka šie darbi publicēti publiskā vidē, kur piekļuve ir visai sabiedrībai.
Kriminālprocess ierosināts pēc citas zvērinātas advokātes Viktorijas Jarkinas, kura ir arī bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova jaunās partijas "Stabilitātei!" valdes locekle, iesnieguma. Viņa tajā vērsa uzmanību uz Brektes sociālo tīklu ierakstu un tajos attēloto mākslas darbu saturu.
Pats Brekte sociālajā tīklā "Facebook" raksta: "Nekad neesmu aicinājis uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos. Māksla ir barometrs tam, kas notiek, ekonomiski, politiski - it visā."
Jāpiebilst, ka sociālajos tīklos pavisam nesen raisījās asas diskusijas par Brektes gleznojumu uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Murāļa "Veltījums Džemmai Skulmei" tapšanu organizēja fonds "Mākslai vajag telpu".
