Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis par daļēju mobilizāciju valstī, plānojot iesaukt ap 300 000 rezervistu. Ziņas no Krievijas liecina, ka Sanktpēterburgā un Maskavā kara komisariāti jau sākuši masveidā izsūtīt pavēstes par iedzīvotāju iesaukšanā armijā. Kādas sekas šim lēmumam gaidāmas pašā Krievijā un kam jāgatavojas Ukrainai un Eiropai – par to raidījumā “Spried ar Delfi” žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili.
"Lai aizstāvētu mūsu dzimteni un [teritoriālo] nedalāmību, uzskatu par nepieciešamu atbalstīt Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba priekšlikumu veikt daļēju mobilizāciju," televīzijas uzrunā sacīja Putins.
Ukrainā un citās valstīs šo Putina soli vērtē kā apliecinājumu Krievijas neveiksmēm karā. Militārie eksperti spriež, ka tas palielinās slikti ekipētu un vāji motivētu karavīru skaitu Ukrainā, pieaugs bojāgājušo skaits Krievijas armijā un neapmierinātība Maskavā.
Tikmēr Krievijā jūtama interese par iespējām pamest valsti, un arī Krievijas kaimiņvalstis gatavojas, ka mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi varētu lūgt patvērumu. Tiesa, vismaz Latvija negrasās atkāpties no robežšķērsošanas ierobežojumiem un drošības apsvērum udēļ arī negrasās izsniegt humānās vai cita veida vīzas Krievijas pilsoņiem.
Savukārt Lietuva, reaģējot uz Krievijas paziņojumu par daļēju mobilizāciju, paaugstinājusi ātrās reaģēšanas spēku trauksmes gatavības līmeni.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
