'Spried ar Delfi' par strīdīgajiem jauninājumiem Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanai. Pilns ieraksts

29. decembrī pēc asām debatēm un šķelšanās valdošajā koalīcijā Rīgas dome pieņēma pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu, kas vēršas pret piesārņojumu, ko rada apkure un transports. Ko programmas ieviešana dzīvē nozīmēs pilsētniekiem Andris Auzāns 4. janvārī raidījumā "Spried ar Delfi" jautāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājam Edmundam Cepurītim (P/P) un deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA).

Galvaspilsētā jau iepriekš bijušas vērojamas problēmas ar gaisa kvalitāti, kas ilgtermiņā draudēja arī ar sankcijām no Eiropas Savienības. Jaunajā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā iekļautos pasākumus paredzēts īstenot līdz 2025. gadam.

Līdzšinējais izvērtējums Rīgā iezīmēja divus galvenos piesārņojuma avotus - transportu un apkuri. Tādēļ ilgtermiņā paredzēts samazināt automašīnu plūsmas Rīgas centrā, vērtējot trīs variantus - sastrēguma maksas ieviešanu, iebraucošo vieglo transportlīdzekļu sastāva izmaiņas, vai noteiktu emisiju līmeņu transportlīdzekļu iebraukšanas liegumu.

Programmā noteikts arī atbalsts individuālās apkures uzlabošanai, piemēram, veicinot centralizētās siltumapgādes izmantošanu. Vienlaikus aizliegts apkurē izmantot akmeņolges un ieviesta prasība reģistrēt visas apkures iekārtas. Pašvaldība iedalīta trīs zonās, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. No 2023. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu. Savukārt no 2025. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo, piemēram, dabasgāzi.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu kritizēja ne tikai domes opozīcija, bet arī daļa koalīcijas deputātu, piemēram, visa Jaunās konservatīvās partijas frakcija balsoja pret, kamēr deputāts Gavars galīgajā balsojumā nepiedalījās.