Viena no Krievijas teātra pazīstamākajām zvaigznēm Čulpana Hamatova, iebilstot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pametusi dzimteni un pārcēlusies uz Latviju. Tikmēr vairāki teātri piedāvā bezmaksas izrādes ukraiņu bēgļu atbalstam. Kāda ir teātra mākslas loma kara apstākļos? Kā teātris var palīdzēt sabiedrības integrācijā? Vai Latvija varētu uzņemt vēl citus no Krievijas vai Ukrainas bēgošos māksliniekus? Sagaidot starptautisko teātra dienu, raidījuma “Spried ar Delfi” speciālizlaidumā 25. marta pulksten 15.10 Monika Cālīte runāja ar Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni un Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktori Danu Bjorku.

Plašu rezonansi raisījis Jaunā Rīgas teātra lēmums Hamatovu uzaicināt pievienoties savam kolektīvam, par spīti tam, ka viņa pagātnē atbalstījusi Vladimira Putina pārvēlēšanu Krievijas prezidenta amatā. Tas raisījis diskusijas par mākslinieka atbildību par politiskiem izteikumiem, mākslinieka balss spēku kara laikā un to, kā pasaulei pareizāk reaģēt uz mākslinieku paustajiem vai noklusētajiem viedokļiem.

Bez tā aktuāli ir jautājumi par to, kā Latvijas teātri gatavojas 1. aprīlim, kad tiks atcelti daudzi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

× Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Laimesti, dalība politikā, parādi – kas redzams Top10 valsts ģimnāziju direktoru deklarācijās  (3)

'Wizards', izcīnot uzvaras, šauj sev kājā. Vai Porziņģim jāsteidz 'tankot'? 

'Nevis deportēs, bet izraidīs' – deputāti spriež par valodas eksāmenu Krievijas pilsoņiem  (1)