Latvija uz nenoteiktu laiku pilnībā pārtraukusi izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, savukārt Igaunija neielaidīs valstī Krievijas pilsoņus ar Igaunijas izsniegtām Šengenas zonas vīzām. Līdzīgu rīcību apsver arī vairākas citas Eiropas Savienības valstis, taču blokā kopumā par šo jautājumu vienprātības nav. Vai un kāpēc nepieciešams ierobežot Krievijas pilsoņu iespējas ceļot Eiropā – par to otrdien, 16. augustā, raidījumā “Spried ar Delfi” žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu (JV) un Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondentu, Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Uģi Lībieti.
Igaunijas paustais aicinājums pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem Kremlī izraisījis sašutumu - šādi paziņojumi atgādinot nacistisko Vāciju un īstā privilēģija esot nevis Eiropas apceļošana, bet gan padomijas piešķirtā iespēja igauņiem dzīvot savā valstī.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa savukārt norādījusi, ka Šengenas zonas tūristu vīzu liegšana Krievijas pilsoņiem trāpījuši Kremļa Ahileja papēdī, jo šie ierobežojumi skar to sabiedrības daļu, kuras viedoklis Kremlim ir svarīgs.
Ieceri apturēt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem atbalstījusi arī Somija, bet ES prezidējošā valsts Čehija aicinājusi apsvērt tādu aizliegumu bloka līmenī kā nākamās sankcijas pret Krieviju. Taču pret šādu rīcību iebilstot vairākas lielās ES dalībvalstis.
Tikmēr Latvijas Valsts prezidents Egils Levits rosinājis arī anulēt Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas Krievijas agresiju atbalstošiem ārzemniekiem. Kādi ir argumenti par un pret vīzu ierobežošanu un atcelšanu Krievijas pilsoņiem – klausieties raidījumā!
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
