Pirmdien, 22. maijā, parlamentā norisinās enerģētikas forums "Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija". Foruma dalībnieki spriedīs par izaicinājumiem enerģētikas jomā un ilgtspējīgu to risinājumu. Kādi ir šie izaicinājumi, ko mainījis Krievijas iebrukums Ukrainā, kādi risinājumi iespējami, un vai valstij stingri jānorāda, kuriem enerģijas veidiem dodama priekšroka, par to pirmdien, 22. maijā pulksten 13.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV) un Vēja enerģijas asociācijas vadītāju Tomu Nāburgu.
Parlamentā notiekošā foruma dalībnieki spriedīs par pašreizējo situāciju enerģētikas sektorā, turpmākajām patēriņa prognozēm, enerģijas ražošanas un balansēšanas portfeli, kā arī piegāžu drošību. Tāpat dalībnieki iepazīsies ar Baltijas reģiona valstu un citu Eiropas Savienības valstu pieredzi jautājumā par enerģētikas stratēģijas nozīmi un nepieciešamību. Vēl plānots uzklausīt politikas veidotāju, Latvijai būtisko un sistēmiski svarīgo enerģijas tirgus dalībnieku, nozares pārstāvju un uzņēmēju – enerģijas patērētāju – pārstāvju redzējumu par enerģētikas stratēģiju, kā arī spriest par enerģētikas stratēģijas nozīmi un nepieciešamību tautsaimniecības attīstības kontekstā.
Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un Valsts prezidents Edgars Levits. Forumā aicināti piedalīties arī Valsts prezidenta amata kandidāti – Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs , lai iepazīstinātu ar savu redzējumu par Latvijas enerģētikas stratēģiju.
Foruma noslēgumā 14.Saeimas frakciju pārstāvji plāno parakstīt sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģiju.
Kā ziņots, energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens 26. aprīlī intervijā aģentūrai LETA teica, ka Latvijai šobrīd nav enerģētikas ilgtermiņa plāna un konkrēti sasniedzamie mērķi, un tas nepalīdz nozarei attīstīties.
Viņš skaidroja, ka tie ir jautājumi politikas veidotājiem, vai Latvija fokusēsies uz energointensīvu uzņēmumu piesaisti, elektroenerģijas eksportu, kur ir liels potenciāls, zaļā ūdeņraža ģenerāciju, vai vienkārši uz valsts energokompāniju stabilas darbības nodrošināšanu, lai katru gadu valsts budžetā varētu ieskaitīt dividendes.
"Šobrīd nav skaidrs, kāds ir ilgtermiņa plāns un redzējums," teica Mertens, skaidrojot, ka tas, protams, nepalīdz nozarei, jo ir liels attīstītāju skaits, kuri ir gatavi Latvijā ieguldīt lielas investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā.
Tāpat Mertens teica, ka enerģētikas stratēģijas ar konkrētām mērķu atzīmēm ir pieņēmusi gan Lietuva, gan Igaunija, bet Latvijā pašlaik nekā no tā nav.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
