'Tas tomēr ir kapa piemineklis' – vēstures speciālists par Jēkabpilī no memoriāla nozagto lielgabalu
Madara Fridrihsone
Andris Auzāns
"Mēs runājam par piemiņas zīmi, kas ir demontēta apbedījuma vietā, tas tomēr ir kapa piemineklis," tā trešdien raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, runājot par to, kā vērtēt Jēkabpilī notikušo, kur no piemiņas vietas Otrajā pasaules karā kritušajiem Sarkanās armijas virsniekiem ir nozagts piemineklis – lielgabals.
"Ko nu kurš saskata tajā lielgabala stobrā – no varas simboliem līdz vērā ņemamam metāllūznim," sacīja Āboltiņš. "Vai šī lielgabala noņemšana padarītu par neesošu karu, okupācijas laiku, vai tiek padarītas par nebijušām Otrā pasaules kara sekas?" retoriski jautā Āboltiņš.
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs norāda, ka Krievijā ar latviešu piemiņas zīmēm bijis līdzīgi – Čerepovecā ar smago tehniku divas reizes nozagta piemiņas zīme latviešu karagūstekņiem.
Lielgabala pazušana no piemiņas vietas tika konstatēta 24. februārī. Policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Notikums izraisījis starptautisku rezonansi, jo krimināllieta par notikušo ierosināta arī Krievijā.
Raidījumā "Spried ar Delfi" piedalījās arī "Delfi plus" žurnālists Viesturs Radovics.
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs norāda, ka plāni rekonstruēt parku, kurā atradās lielgabals, dzimuši jau pirms desmit gadiem – .
Pieminekļa atrašanās vietas izvēli gan diktējuši padomju laika ideoloģiskie, ne vēsturiskie apsvērumi – .
No deviņiem Sarkanās armijas karavīriem, kurus piemineklis godina, kaujās ap Jēkabpili bojā gājis tikai viens – .
Āboltiņš norāda, ka pašam lielgabalam arī neesot lielas vēsturiskas nozīmes – .
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā kritušo skaitu lēš ap 600 000 abās karojošajās pusēs – .
Kā lielu problēmu Āboltiņš uzsver Pirmā pasaules kara apbedījumu vietu apzināšanu, jo daudzas no tām jau ir ļoti sliktā stāvoklī vai pat nav atrodamas – .
Āboltiņš skaidro kārtību, kā notiek karavīru pārapbedīšana – .
"Delfi" žurnālists Viesturs Radovics, atbildot uz jautājumu par tā saukto "melno arheologu" problēmu norādī, ka tā vairāk ir saistīta ar senvēsturi – pilskalniem un senkapiem, bet mazāk skar Pirmā un Otrā pasaules kara laika apbedījumus –
Āboltiņš norāda, ka ar postīšanu sastopas arī latviešu piemiņas zīmes Krievijā – .
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
