Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa") šogad Saeimas vēlēšanās nekandidēs, taču 2024. gadā plāno atkal pretendēt uz vietu Eiropas Parlamentā (EP), piektdien "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu pavēstīja politiķis.
"Ņemot vērā arī to, ka es biju neviennozīmīgi ievēlēts 2019. gadā, man noteikti vajadzētu iziet pārbaudi 2024. gadā, saņemt vai nesaņemt atbalstu no vēlētājiem, lai tālāk lemtu par pārējo – turpināt strādāt Eiropas Parlamentā, ja tikšu ievēlēts, vai pēc kāda laika pieņemt lēmumu atgriezties aktīvāk vietējā politikā," sacīja Ušakovs, paskaidrojot, ka ar "neviennozīmīgu ievēlēšanu" apzīmējis situāciju, ka viņa kandidēšana notikusi uz vairāku korupcijas skandālu fona.
Ušakovs piebilda, ka par viņa kandidēšanu uz EP 2024. gadā vēl būšot jālemj partijai, taču, viņaprāt, būtu tikai loģiski startēt vēlēšanās, lai saņemtu vērtējumu tam, kas izdarīts līdz šim.
Savukārt šoruden gaidāmajās vēlēšanās Ušakovs kā partijas domes priekšsēdētājs apņēmies palīdzēt "Saskaņai", taču par partijas plāniem un prognozēm bija izvairīgs. Par to, kādu premjera amata kandidātu varētu virzīt "Saskaņa", partija lemšot svētdien kongresā, bet pēc tam gala lēmumu pieņems partijas valde.
Savukārt uz jautājumu, vai "Saskaņai" ir kādas aplēses, cik vietas tā varētu cerēt iegūt nākamajā Saeimas sasaukumā, politiķis padzērās ūdeni un atbildēja: "Ir. Neteikšu."
"Saskaņas" reitings šā gada marta beigās liecina, ka atbalsts partijai kopš pēdējām vēlēšanām ir sarucis teju uz pusi. Ušakovs gan norādīja, ka priekšā vēl esot daudz mēnešu ar globāli traģiskiem notikumiem, un šobrīd nevaram prognozēt, kā tas ietekmēs un mainīs viedokli Latvijas sabiedrībā, turklāt neesot izslēgts, ka arī pie mums notiks provokācijas, kas var ietekmēt kopējo situāciju. Tādējādi pēc šā brīža reitingiem neesot vērts spriest par partiju gaidāmajiem panākumiem rudenī.
Politiķis uzskata, ka "Saskaņas" vēlētāji neesot pārgājuši pie citām partijām, bet šobrīd piedzīvojot šoku no tā, kas notiek kopumā: "Cilvēki, kam dzimtā valoda ir krievu, ir šokā, kas notiek globāli, tā ir pasaules uztveres krīze. Šeit attieksme pret politiskiem spēkiem kopumā un "Saskaņu" kā tādu ir daļa no šīs krīzes."
Ušakovs uzsver, ka "Saskaņa" neesot mainījusies. Latvijai esot jāapjēdz, ka ekonomiskā krīze, kas tuvojas, būs pēc mērogiem līdzīga kā 1991. gads – ar strukturālām izmaiņām ekonomikā un veselām nozarēm, kas izies cauri smagiem pārbaudījumiem, tāpat arī ar ļoti smagu sociālo krīzi. "Šeit ir jāgatavojas tieši tagad, un man ir lielas bažas, ka mums pašreiz gāzes rezerves veido tie paši cilvēki, kas veidoja vakcīnu rezerves, līdz ar to primārais ir – kādā veidā mēs pārdzīvosim šo ziemu. Viss pārējais būs aktuāls pēc tam," uzskata politiķis.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!