Krievijas uzsāktais karš Ukrainā sabiedrībā radījis daudz neziņas, neskaidrību un satraukuma, strauji palielinot pieprasījumu pēc uzticamas informācijas. Taču kara un propagandas apstākļos žurnālistika un mediju vide, tāpat kā visa sabiedrība, sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem un dilemmām. Par vārda brīvību, cenzūru, vērtībām un medijiem kā valsts aizsardzības sastāvdaļu piektdien, 25. martā, runāsim raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā pulksten 12.
Sarunā piedalīsies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis, žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele un filozofs, publicists Ilmārs Šlāpins.
Karā cīņa notiek ne tikai ar tankiem un ieročiem frontes līnijā, bet arī informatīvajā laukā. Lai ierobežotu Krievijas naidīgas propagandas un dezinformācijas izplatību Latvijā, NEPLP slēdzis virkni Kremļa kontrolēto informācijas kanālu, raisot diskusiju par cenzūru un vārda brīvību Latvijā.
Savukārt žurnālistiem šajos apstākļos jāspēj pietiekami ātri un nekļūdīgi sekot ļoti straujai notikumu attīstībai, analizēt notiekošo un tā sekas, vienlaikus rūpīgi izvērtējot saņemto informāciju un tās avotus.
Karš, tā draudi un neizbēgamās ekonomiskās sekas ietekmē ikvienu sabiedrības locekli. Arī ziņas vairāk vai mazāk ikdienā patērē ikviens cilvēks, kurš atbilstoši savam skatījumam vērtē arī žurnālistu darbu – tematus, avotu izvēli, rāmējumus. Par vienu un to pašu sižetu vai tematu mediji var saņemt diametrāli pretējas atsauksmes un kritiku.
Vai propaganda ir jāaizliedz un vai mums jāzina, kādus melus Krievijas iedzīvotājiem stāsta diktators Vladimirs Putins? Kāds ir žurnālista darbs kara apstākļos un kādu filozofisku dilemmu priekšā karš nostādījis demokrātiskās sabiedrības – par to runāsim raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!